Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:199253
 
Author:
Evaluation:
Published: 26.06.2017.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Personības izziņas sfēras vispārīgs raksturojums    4
2.  Atmiņas, uzmanības un runas jēdzieni un nozīme    5
3.  Kas ir slimība jeb traucējums?    15
4.  Veselības un slimības determinanti    17
5.  Psihes un ķermeņa saistība veselības un slimības izpratnē    18
6.  Psihiskā norma un traucējumu diagnostika    19
7.  Atmiņas pamatprocesu traucējumi    22
8.  Uzmanības deficīta sindroms    27
9.  Runas traucējumi    29
10.  Attīstības traucējumu kategorijas    32
11.  Bērna ar garīgās attīstības traucējumiem raksturīgākās valodas un vispārējās attīstības iezīmes    37
12.  Secinājumi    33
  Literatūras saraksts    40
Extract

12. Secinājumi
Netieši normālums kā utopija izpaužas psihoanalīzē. Tā ir pirmā modeļa antitēze. Šī pieeja veido tendenci uzskatīt, ka visiem cilvēkiem ir kāda psihopataloģija un tikai mazākā iedzīvotāju daļa ir psihiski vesela. Tipiskais jeb vidējais vairākums faktiski ir tālu no ideāla. Par veselību uzskata utopiski ideālu funkcionēšanu, ko tikai daži indivīdi var sasniegt, ja to var sasniegt vispār. Tipiskais vidusmēra indivīds diezgan tālu atpaliek no ideāla un tādējādi cieš no psihopataloģijas. Pēc Z. Freida (1937) domām, normālums ir fikcija, ko pēc definīcijas vispār nevar sasniegt. Vienkāršākā Z. Freida doma ir : psihiski vesels cilvēks spējīgs mīlēt un stādāt.
Psihiatrijā vienmēr ir bijis grūti atdalīt normu no pataloģījas, adaptīvas reakcijas no neadaptīvām un noskaidrot, vai attiecīgo neadaptīvo reakciju var nosaukt par traucējumu vai slimību. Viens no iemesliem – traucējuma diagnostika nav balstīta uz labaratoriskiem izmēklējumiem, bet uz pacienta subjektīvo pārdzīvojumu, sūdzību vai uzvedības pamatā.
Veselības determinantus bieži klasificē kā iedzimtus (piemēram, ģenētiski noteiktus) vai apgūtus, bet šīs robežas ir izplūdušas. Vairums “apgūto” veselības determinantu ir saistīti ar fizisko, bioloģisko, sociālo un uzvedības vidi un arī šeit robežas dažkārt ir nenoteiktas.
Musdienu pieeja veselībai un slimībai balstās uz biopsihosociālo modeli, kura ietvaros veselība un slimība vērtējama kā bioloģisko, sociālo un psihisko faktoru mijiedarbības sekas (Engel, 1977, 1980). Visi faktori ir saistīti cits ar citu, un izmaiņas vienā līmenī ietekmē izmaiņas arī citos.
Traucējumu rašanās iemesli
• Iedzimtība
• Sociālais faktors

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register