Empīriskās metodes

1.Empīriskās metodes
Pedagoģijas pētniecībā izmanto trīs veidu metodes – vispārteorētiskās pētīšanas metodes, empīriskās metodes un matemātiskās metodes. Katrai metodei ir noteikta sava darbība. Pie visvairāk izplatītajām empīriskajām metodēm, ko izmanto pedagoģiskās pieredzes izpētē, pieder: novērošana, pārrunas, anketēšana, intervija, nepabeigto teikumu metode un dokumentu izpēte u.c.

1.1.Novērošana
Novērošana ir viena no visizplatītākajām pedagoģisko pētījumu metodēm. To plaši lieto pedagoģiskajā praksē. Tā palīdz pedagogam iepazīt savus audzēkņus tiešā uztveres ceļā dabiskos apstākļos. Bez novērošanas nevar iztikt neviens speciālists, lai kādā zinātnes jomā viņš darbotos. Novērošana ir universāls zinātnieka instruments. Vērīgums kā īpašība ir cilvēka pedagoģisko spēju rādītājs.
Būdama šķietami vienkārša, pētnieciskā novērošana ir zināmā mērā sarežģīta. Šīs metodes grūtības ir galvenokārt tās, ka novērojumam jācenšas virzīt savu uzmanību uz tām pedagoģiskā procesa vai parādības pusēm un detaļām, kas atbilst novērošanas mērķim, vienlaikus aptverot visu pedagoģisko procesu.


1.1.1.Tiešā novērošana
Tiešā novērošanā starp objektu un viņa pētnieku ir tiešas attiecības, kas mūsu uzmanības lokā fokusējas dzīvais process un kad izpētes materiālu gūstam no pirmavota.
Iegūtā materiāla daudzums un kvalitāte atkarīga no novērotāja pozīcijas. Trīs pozīcijas tipi: pētnieks – liecinieks, pētnieks – procesa līdzdalībnieks, pētnieks – procesa vadītājs.
…