Saziņas partneru paraverbālais portrets kā patiesības kritērijs saziņā

Cilvēku ieraugot, rodas saskarsme, kuras pamatā mēs izvērtējam cilvēka ārējo izskatu, tas ir, kā cilvēks ir apģērbies, kāds ir viņa augums, seja. Ja mums cilvēks ārēji nepievelk, piemēram, viņam ir netīras drēbes, nepatīkam aromāts, vai arī vizuāli viņš liekas atbaidošs, tad visticamāk mēs tālāk neveidosim ar viņu kontaktu. Bet, ja cilvēks atbilst kritērijiem, kuri pēc mūsu domām ir pieņemami tad mēs veidosim tālāku saskarsmi. Un tālākā saskarsme ir komunikācija, tas ir, verbālo un neverbālo kominikāciju, ko psoholoģijā sāka apskatīt kā atsevišķas saskarsmes tikai 19. gs beigās. Komonikācija ir informācijas apmaiņas process starp partneriem. Saskarsmē cilvēki apmainās ar idejām, faktiem, uzskatiem, jūtām, noskaņojumiem. Komunikācijas laikā informācija tiek ne tikai nodota, bet arī radīta, precizēta, attīstīta.
Informācijas apmaiņa notiek subjektu attiecību sistēmā, balsoties uz partnera un saskarsmes situācijas uztveri. Komunikācijas procesā partneri cenšas realizēt mērķus, vajadzības un intereses, savstarpēji ietekmējot viens otru. Komunikācija ir iespējama, ja partneriem ir vai līdzīga informācijas kodifikācijas (domu izklāsts: valoda, rakstu zīmes) un dekodikācijas (partneris cenšas no sniegtās informācijas, saprast domu gājienu) sistēma. Informācija ir iespējama tikai tajā gadījumā, ja pastāv zīmju intersubjektivitāte, ja zīmes un to nozīmes ir pazīstamas viesiem komunikācijas dalībniekiem.…