Vārds agresija ir cēlies no latīņu vārda ‘‘aggressio”, kas tulkojumā nozīmē ‘‘uzbrukums”(Svešvārdu vārdnīca,1999,28).
Agresija ir destruktīva uzvedība(paristi ļaunprātīga);uzbrukums pirmām kārtām cilvēkiem. Agresivitātei ir individuāla vai grupas īpašība:
1)uzvedības tendence uzbrukt apkārtējiem cilvēkiem.
2)uzbrūkošais mērķu sasniegšanas stils. Agresivitāte var mainīties plašā diapazona ne tikai attiecībās starp cilvēkiem, bet arī katra konkrēta indivīda izpausmēs, galvenokārt atbilstoši sociālās mijiedarbības efektivitātei(Psiholoģijas vārdnīca.1999,157)
Bērni ir tā sabiedrības daļa, kuru var visvieglāk ietekmēt. Mūsdienās neviens informatīvo ziņu raidījums nav iedomājams bez faktiem, kas neinformētu par kādu agresijas vai vardarbības aktu. Statistika daiļrunīgi apliecina to, ka bieži cilvēki ievaino un nogalina viens otru, cik bieži cilvēki sagādā sāpes ciešanas saviem tuvākajiem, cik strauji bērni un pusaudži apgūst ieaugušo dzīves negācijas. Viņi vardarbību atspoguļo vēl cietsirdīgāk nekā pieaugušie sliktā vidē. Pusaudžu vardarbība skolās nav ierobežota, vardarbība pret izglītības iestādēm iezīmē ticības zudumu šīm iestādēm, vecākiem un sabiedrībai kopumā. Valstīs ar augstu bezdarba līmeni nav grūti saprast, kāpēc jauni cilvēki jūtas bezcerīgi par savu nākotni.
Vairākums pētnieki mūsdienās par agresiju uzskata jebkuru darbību, uzvedības formas, kas ir mērķtiecīgi virzīta uz citas dzīvās būtnes apvainošanu, indivīdu pazemošanu, iznīcināšanu vai kaitniecības nodarīšanu pretēji tās vēlmēm.…
