Secinājumi.
Darba tēmas „Konflikti un to risināšana” pētījuma rezultāts dod pamatu sekojošām nostādnēm.
Zinot, ka konfliktoloģija kā zinātne ir vērsta uz konfliktu mazināšanu sabiedrībā, un attīstītākajās valstīs izveidotas starptautiski atzītas konfliktologu (mediatoru) izglītības un sertifikācijas programmas, kā negatīva vērtējama situācija Latvijā, kur valstiski atzītu akadēmisku un profesionālu konfliktoloģijas studiju programmu nav. Tas nozīmē, ka sabiedrība ir nepietiekoši izglītota par to, kā konstruktīvi risināt konfliktu situācijas.
Konfliktu risināšanā galvenais ir konstruktīvisms. Kā destruktīva konfliktu risināšanas atzīstama cīņas un varas demonstrēšana, kas tik bieži ir sastopama mūsu sabiedrībā. Tikpat destruktīva ir bēgšana- izvairīšanās no konflikta. Izmantojot šos paņēmienus, konfliktu atrisināt nav iespējams.
Cilvēki, kurus nomoka iekšējie konfliktu, retāk mēdz atrast pareizo konfliktu risināšanas veidu starppersonu konfliktos. No teiktā secināms, ka pirmkārt ir jārisina pašā cilvēkā pastāvošo vēlmju un impulsu sadursme.
Lai izvēlētos pareizo uzvedības modeli jeb taktiku konkrētu konfliktu risināšanā, ir jāizanalizē un jāapsver, kā konflikta cēloņi, tā arī iespējamās sekas. Radušos situāciju jāuztver nosvērti, atmetot liekas emocijas. Lai arī no teorijas viedokļa sadarbība atzīta kā visefektīvākā uzvedības stratēģija konfliktu situācijās, jāatceras, ka ne ar katru strīdā iesaistīto personu tā būs iespējama. Teiktais nozīmē, ka mums jāizpēta oponenta psiholoģiskais portrets, lai saprastu, kura stratēģija izmantojama konkrētajā gadījumā. Ar strīdīgiem cilvēkiem, kuri mēdz konfliktēt tikai konfliktēšanas pēc, vispareizāk izvēlēties izvairīšanās vai piekāpšanās uzvedības modeli. Teiktais liek secināt, ka konfliktoloģijā nav pareizu vai nepareizu taktiku. Visu izšķir cilvēcīgais faktors.
Izvēloties konfliktu risināšanas veidus, pirmkārt dodama priekšroka abu konfliktā iesaistīto pušu interešu izlīdzināšanai, tikai pēc tam var atsaukties uz noteikumiem, ja tas ir nepieciešams. No varas izmantošanas būtu jāizvairās.
Izvēloties konflikta risināšanas metodes, liela nozīme piešķirama sarunai, jo tikai konstruktīvās sarunās panākama vienošanās, kura apmierina abas konfliktā iesaistītās puses. Sarunām rūpīgi jāgatavojas, tādēļ labs palīgs šajā gadījumā ir darbā aprakstītā starppersonu konfliktu atrisināšanas „četru soļu” metode.
…
