Neverbālā komunikācija

Pirmo reizi neverbālā komunikācija tika aprakstīta pirms 100 gadiem Čārlza Darvina darbā “Cilvēka un dzīvnieku emociju izpausmes” (1872). Kopš tā laika novērtos un aprakstīts apmēram miljons neverbālo zīmju un signālu. Neverbālās zīmes un signālus lieto, lai aizstātu un papildinātu vārdisko informāciju.
Neverbālā komunikācija ir sazināšanās bez vārdiem, ar žestu, mīmikas, pozas, acu izteiksmes un dažādu skaņu palīdzību.

Neverbālā komunikācija ir sazināšanās (informācijas apmaiņa) bez vārdu palīdzības. Kā komunikācijas līdzekļi tiek izmantoti – sejas izteiksme, skatiens, žesti, poza un ķermeņa kustības, balss intonācija u.c. Apmēram 50% informācijas ( dažos avotos, pat 60 – 80% ) cilvēks nodod un saņem neverbālā veidā. Tā kā apziņa vāji kontrolē šo komunikācijas ceļu, tajā sniegtā un uztvertā informācija tiek tikai daļēji apzināta vai ir pilnībā neapzinātā. Taču tā lielā mērā ietekmē cilvēka uzvedību, attiecībās ar cilvēkiem mēs vispirms reaģējam tieši uz neverbālajiem signāliem.

Verbālo komunikāciju kontrolē cilvēka apziņa, bet neverbālo – zemapziņa. Saskarsmē cilvēks cenšas kontrolēt savu verbālo un neverbālo saziņu un to informāciju, kuru verbālā vai neverbālā veidā iegūst no saskarsmes partnera. …