Konflikta risināšanai ir vairāki posmi, taču jāsāk ar emociju pilnīgu kontroli, jāsavalda emocijas, varbūt tas prasa laiku, bet apdomājoties vienmēr viss kļūst skaidrāks. Tad var uzsākt vienošanos par noteikumiem, kuros ietilpst abpusēja uzklausīšana un vēlme otru saprast, neizradīt naidīgumu pat tad, ja nepiekrīt otra sacītajam. Bieži šos punktus ir grūti ievērot, jo emocijas vēl nav savaldītas un gribās otru pārtraukt. Tālāk seko pozīciju noskaidrošana, jeb otras puses vajadzību, domu, jūtu noskaidrošana, neizmirstot izteikt arī savas domas. Tad vajadzētu atklāt slēptās vajadzības un intereses. Piemēram, nevajadzētu uzsākt strīdu par kāda pasākuma apmeklēšanu, ja patiesais iemesls ir mīlestības trūkums un vēlme šovakar pabūt divatā, aizbildinoties, piemēram, ar to, ka tev nepatīk cilvēki, kas būs pasākumā. Tam var atrast alternatīvu risinājumu. Tātad mēs vienojamies, ka ejam nevis uz trokšņainu pasākumus, bet pasēžam klusā kafejnīcā – esam izgājuši sabiedrībā un pabijuši divatā. Ja abas puses piekrīt šim ierosinājumam, to var uzskatīt par abpusēju vienošanos un konflikta atrisināšanu.
Cilvēki savā saskarsmē ir dažādi – cits izvairās no konfliktiem, citam svarīga ir konflikta pēc iespējas ātrāka atrisināšana, ja tāds izveidojies, vēl kādam ir vienalga, kas notiek apkārt. Tie ir dažādie saskarsmes stili, kopā 5 – padevīgais, vainotājs, aprēķinātājs, neaprēķināmais, līdzsvarotais. Tie ir atkarīgi no dzīves pieredzes, „EGO” pozīcijas, partnera un situācijas. Manī visbiežāk izpaužas līdzsvarotais, tomēr stresa situācijās cilvēks ir neaprēķināmais. Reizēm labāk izvēlos būt padevīga, taču necenšos būt vainotājs. Reizēm cilvēks saskaras ar situāciju, kad dzīve jābūt aprēķinātajam, tāpēc nevar apgalvot, ka cilvēkam izpaužas tikai viens stils.
Secinājumi: saskarsme nav tikai runāšana, tā ir arī jūtu atklāšana, māka uzdot jautājumus un uz tiem atbildēt, māka neizraisīt konfliktus, un ja tas izdarīts tad novērst konfliktus laikā, komunikācijā mums būtu jāiemācās atbrīvoties no aizspriedumiem un vairāk atvērties pasaules dažādībai. Saskarsme aizņem lielāko mūsu dzīves daļu, turklāt bieži nākas iepazīties ar jauniem cilvēkiem – un tieši saskarsme māca, kā mums atstāt vislabāko iespaidu, jo zināms, ka tas, ko cilvēks redz pirmajā brīdī ir grūti izmanāms – tāpēc būtu vēlams vienmēr izskatīties labi ārēji un iekšēji starot, jo katrs instinktīvi jūt kāds ir cilvēks, pat tad ja viņš ļoti cenšas izlikties. Tāpat saskarsme mums māca dzirdēt un klausīties, kā ari pasniegt informāciju tā, lai otram viss būtu skaidrs. Saskarsme mums liek ievērot to, ko līdz šim varbūt nebijām ievērojuši – mīmiku, pozas, žestus, kur katra kustība un poza kaut ko nozīme. Līdz šim nezināju, ka gaita var kaut ko tik daudz izteikt – biju ievērojusi cilvēkus ar pašpaļāvīgu gaitu, bet nebiju aizdomājusies par sevi un to, ka esmu bikla, kad vēlos mieru no ārpasaules. Vēl līdz šim es uzskatīju – konflikts ir tikai konflikts, tomēr ir tik daudz veidu kā tas risinās un ka to atrisināt. Taču tas par ko es pārliecinājos visvairāk ir tas, ka cilvēkiem patīk, ja ar viņiem sarunājas pieklājīgi un neuzspiežot citiem neko.
…
