Katram cilvēkam, viena no vajadzībām, ir vajadzība komunicēt, nodot, iegūt un mainīties ar informāciju, tāda veidā apmierinot savas sociālas un psiholoģiskās vajadzības. Tās ir ļoti svarīgs cilvēka garīgas un intelektuālas attīstības nosacījums.
Veidi, kādos notiek cilvēku informācijas maiņa ir vairāki. Viens no tiem ir saziņas klasifikācija pēc izteiksmes līdzekļiem: verbāla (jeb vārdiski intelektuāla), paraverbāla (jeb balsiska) un neverbāla (jeb tipiski motoriska).1 Runājot par neverbālo saziņas veidu, kas arī tiks apskatīts darbā kā spēles partneru neverbālas saziņas veids, ir jāsaka, ka ķermeņa motorika ir ķermeņa pantomīmikas atbilstība skaņas veidošanas procesam, kura izpaužas cilvēka stājā, gaitā, pozās, žestos, mīmika – ķermeņa muskuļu kompleksā izpausmē ir kā fiziskā un psihiskā stāvokļa rādītājs. Teorētiski, neverbāla saziņa – ir saziņas veids, kuras pamatelements ir cilvēka reakcijas, emocijas un sajūtas, kas izpaužas dažādu ķermeņa daļu motorikā un ir pakļautas cilvēka psihes neapzinātajam līmenim. Tie ir ne tikai mīmika, acu skatiens, žesti, un pozas, bet arī elpošana un balss intonācija, kas spēj nodot cilvēka fizisko un emocionālo stāvokli.2
Komunikācija ir līdzeklis, ar kura palīdzību saistām sevi ar pārējo cilvēci, jo dzīvojot diezgan simboliskā vidē, simboliskā komunikācija ir kļuvusi par galveno mehānismu, kas palīdz mums koordinēt un strukturēt savu uzvedību kā indivīdam, tā arī sabiedrībās sastāvdaļu.3…
