5. Kopsavilkums
Gan domas par pašnāvību, gan pašnāvības mēģinājums ir nopietna problēma, un to vajadzētu savlaicīgi sākt risināt, lai nenonāktu pie pašnāvības izdarīšanas.
Pašnāvība ir mērķtiecīgs akts, kas vērsts uz cilvēka fizisku pašiznīcināšanos. Šis akts ir specifiskas zinātnes nozares suicidoloģijas (latīniski sui – pats, caedere – nonāvēt) pētījumu subjekts. Suicidoloģija pētī atsevišķu un individuālu uzvedības aktu, kad konkrēts cilvēks izdara vai mēģina izdarīt pašnāvību; relatīvi masveidīgu, statistiski pastāvīgu sociālu parādību, kas raksturo pašnāvību kopumu, kuras izdarītas noteiktā valstī vai reģionā atbilstošā laikaposmā.
Mediķi un psihologi izšķir vairākus personu tipus:
- Afektīvais tips;
- Emocionāli depresīvais tips;
- Emocionāli teatrālais tips;
- Mērķtiecīgi racionālais tips.
Pastāv šādi pašnāvību veidi:
- Fantāzijas par pašnāvību vai domas par nāvi nav psihiskas slimības specifiska pazīme.
- Pašnāvību mēģinājumi ir sastopami vismaz 10 reizes biežāk nekā pabeigtas pašnāvības.
- Pabeigtas pašnāvības, kas nozīmē apzinātu un apdomātu rīcību, kuras rezultāts ir nāve. Doma reāli mirt parasti atnāk lēnām. Sākumā tās ir acumirklīgas un vispārīgas domas. Sākumā doma ir doma par nāvi, kā iespēju atbrīvoties no kādām problēmām.
Pašnāvību iemesli:
- Depresija no visām psihes slimībām visciešāk ir saistīta ar pašnāvībām.
- Apmēram 10% no tiem, kas izdara pašnāvību slimo ar šizofrēniju, citām psihozēm, organiskiem psihes traucējumiem vai akcentētiem personības traucējumiem.
- Ne mazāk kā 25% cilvēku, kas izdara pašnāvību ir alkoholiķi.
- Narkotiku lietošana rada problēmas darbā un ģimenē. Narkotikas izsauc somatiskas slimības, arī smadzeņu bojājumus. Kā rezultātā iespējamas paranoīdas psihozes, spilgtas halucinācijas un murgainas idejas, kas var novest pie pašnāvības.
…
