Piemēram, ja depresīvam cilvēkam ir tieksme pastiprināti lietot alkaholu, un ārsts paskaidro, ka tur neko nevar darīt, noticot speciālistam, cilvēks nemaz vairs necīnīsies ar sevi, un atlikušo mūža daļu nodzīvos nelaimīgi.
Kaut gan ir veikti daudz profesionālu psihologu pētījumi saistībā ar psiholoģiskajiem tipiem, negribas tā viennozīmīgi piekrist iedzimtībai vai socializācijai kā primārajai īpašībai, kas veido cilvēka temperamentu, jo pašlaik neviens speciālistu arguments nav tāds, kas par to pārliecinātu. Ir zināms, ka cilvēks bez bioloģiskā veidola nevar pastāvēt uz šīs pasaules, taču arī bez socializācijas procesa pirmajos dzīves gados viņš aizietu bojā. Psiholoģijas teoriju autori bieži rada nepilnīgas teorijas, ignorējot bērna attīstības nulles fāzi, kad bērniņš attīstās mātes vēderā. Impulsi, ko viņš saņem no mātes ir īpaši nozīmīgi, jo tie piedalās viņa nervu sistēmas pamata veidošanā. Jo mazāks ir bērns, jo tam svarīgāks ir katrs notikums, jo tas ir viņam kas jauns un nepieredzēts. Uz jaunās informācijas pamata viņš uztver nākamo jauno informāciju, salīdzinot un izvērtējot to ar iepriekšējo pieredzi. Tātad nedrīkst iedzimtībai par argumentu ņemt īpašības, novērojot bērnu uzvedību pēc piedzimšanas vien, jo veidošanās ir aizsākusies jau agrāk. Šai sakarā ir maz izpētīta cilvēka psihes attīstība pašos pamatos nulles fāzē. Ir iemesli domāt, ka tieši šeit ir ielikti visnozīmīgākie pamati psiholoģiskā tipa radīšanā. Ja tiek runāts par emocionālu nenoturību psiholoģiskajiem tipiem, tad īpaši nevar piekrist iedzimtības lomai, bet drīzāk kā personības veidošanos uz nervu sistēmas pamatiem, kas impulsu veidā iegūti augļa attīstības stadijā. Piemēram, ja māte grūtniecības laikā pārlieku stresos, bērna nervu sistēmas pamati veidosies pielāgojoties šiem apstākļiem, tad arī iespējams, ka bērns būs holēriķis vai melanholiķis, bet, ja māte jutīsies laimīga, saņemot tēva atbalstu un glāstus, bērnam lielāka iespēja attīstīties ar emocionāli noturīgām īpašībām.
…
