Manā dzīvē ir daudz dažādas grupas, citās es esmu tāpēc, ka tā vienkārši ir- neatkarīgi no mana viedokļa, piemēram, es esmu sieviete, nevis vīrietis, eiropiete, nevis kādas citas rases pārstāve, skorpions, nevis lauva vai vērsis, un citas. Ir arī tādas grupas, kurās esmu iestājusies pēc brīvas gribas, vai arī tādas, kurās es esmu kādreiz bijusi, bet dažādu iemeslu dēļ vairs neesmu, piemēram, es kādreiz mācījos Auces vidusskolā, bet nu vairs nemācos, es tagad skaitos Auces vidusskolas devīto klašu beidzēju grupā.
Tālāk es paanalizēšu, kā es katrā grupā esmu nokļuvusi, kā es tur jūtos, kādas attiecības ir starp grupas biedriem, kādi ir mani pienākumi un tiesības katrā no grupām, cik man tā ir nozīmīga un cik ilgi es varētu būt attiecīgajā grupā.
Referentā grupa man ir ģimene. Šajā grupā es esmu jau kopš dzimšanas, tā nebija man izvēle, es vienkārši tajā esmu, un esmu laimīga, ka dzīvoju tieši šajā grupā, nevis kādā citā. Katram mūsu ģimenes loceklim ir savi pienākumi: tētis un mamma pelna naudu un rūpējas, lai mums būtu laba un bezrūpīga dzīve, savukārt, es ar māsām cenšos kaut nedaudz atvieglot vecāku dzīvi, nomazgājot traukus pēc ēdienreizēm, uzkopjot savas un arī vecāku istabas, pagatavojot vakariņas vai pusdienas, pabarojam mājdzīvniekus, cenšamies arī labi mācīties, lai vecākiem par mums nebūtu tik daudz jāraizējas.…
