Prasme klausīties, tās nozīme komunikācijas procesā

Katru dienu mēs kontaktējamies ar citiem cilvēkiem, stāstām viņiem par dažādiem notikumiem, pārspriežam tos, uzklausām viņu viedokli. Šis informācijas apmaiņas process starp cilvēkiem, kad tie izsaka savus uzskatus, idejas, jūtas, noskaņojumu, ir komunikācija.
Es esmu izvēlējusies tematu par prasmi klausīties, un, kā uzskata S.Omārova, prasme klausīties ir pat svarīgāka par prasmi runāt, jo ar prasmīgu klausīšanos mēs radām labu iespaidu par sevi, labāk izzinam partneri, viņa vajadzības, uzskatus, intereses, saņemam daudz jaunas informācijas.
Diemžēl ne visi cilvēki ir labi klausītāji un prot klausīties tā, ka ne tikai efektīvi uztver sniegto informāciju, bet arī, paužot savu attieksmi, palīdz runātājam izteikties un sekmē labvēlīgu sarunas vidi.
Parasti mēs esam neiecietīgi klausītāji, jaucamies cita runā, esam neuzmanīgi, nenoklausoties teikto līdz galam, jau izdarām pāragrus secinājumus, pārprotam otra teikto, vai vispār nesaprotam, par ko iet runa. Tādēļ svarīgi ir iemācīties klausīties sarunu biedrā tā, lai iegūtu pēc iespējas vairāk informācijas, kas ir svarīga, un izprast teikto.
Ir svarīgi piedalīties sarunā tā, lai pēc tās otram cilvēkam rastos labs iespaids par mani un viņš vēlātos arī vēl kādreiz tikties un sarunāties. Šis iespaids ir atkarīgs no tā, cik interesants un labs sarunu biedrs es būšu, kāda būs mana attieksme pret sarunu, kā es klausīšos, runāšu utt.…