Grupu psiholoģija, konflikti, fenomeni, sadarbība

Psiholoģijā par grupu sauc ierobežota apjoma cilvēku kopību, kuri apvienojušies uz kādu pazīmju pamata. Viena no šādām pazīmēm var būt grupas locekļu skaits.[4]
Tātad esam noskaidrojuši, ka lai veidotos grupa jābūt kādam noteiktam skaitam personu, kurām ir kaut kas kopīgs, taču nav skaidrs, ko var uzskatīt par kopīgu, ko par līdzīgu un kas ir atšķirīgs. Nevar īsti noformulēt arī grupu veidus pēc to skaitliskā sastāva, jo tam nav konkrētu robežu.
Psiholoģijas literatūrā var atrast dažādas iespējas par mazās grupas augšējo un apakšējo robežu. Veselā saprāta līmenī mazās grupas apakšējā robeža ir divu vai trīs cilvēku kopība (diāde vai triāde). Lielāka nosliece ir uz triādes pusi, jo konflikts starp grupas locekļiem divu cilvēku grupā ir praktiski neatrisināms un tam ir personisks raksturs. Tikai trešais dalībnieks kā novērotājs spētu iejaukties un atrisināt šo konfliktu.[1]
Ne mazāk strīdīgs jautājums ir par mazās grupas augšējo robežu. Tiek pieņemts uzskats, ka mazās grupas augšējā robeža ir 7±2 cilvēki.[1]
Grūti ir saprast vai divi cilvēki veido grupu vai arī tā vēl nav grupa, kaut arī viņiem ir redzamas kopīgas intereses. Taču te nāk prātā ģeometrija, ka starp diviem punktiem vienmēr var novilkt taisni, tātad starp diviem cilvēkiem vienmēr varēs atrast kādu kopīgu pazīmi un veidot nosacītu grupu. Tas pats rodas jautājums par augšējo robežu mazajai grupai, vai 12 cilvēki jau veido lielo grupu, vai vēl nē.…