Cilvēka izturēšanās sociālie un kultūras pamati

Pirms vēl bija sācies līča karš starp ASV un Irāku, ASV sekretārs Džeims Beikers tikās ar Irākas ārlietu ministru Tariku Azizu, lai sarunu ceļā mēģinātu nokārtot abu valstu konfliktu. Kopā ar Azizu bija prezidenta Sadama Huseina pusbrālis, kas nepārtraukti Sadamam ziņoja par sarunu gaitu. Beikers izteicās skaidri: ”Ja jūs neatstāsiet Kuveitu, mēs jums uzbruksim”. Diemžēl Huseina brālis mazāk uzmanības pievērsa Beikera vārdiem, bet vairāk neverbālajam vēstījumam, kas tos pavadīja. Beikera izturēšanās bija izsmalcināti diplomātiska, viņš bija mierīgs un nepauda emocijas, uzskatot, ak pietiek ar vārdiem, lai nodotu savu vēstījumu. Rezultātā Huseina brālis ziņoja, ka Beikers nav dusmojies, ka “amerikāņi tikai runā, un viņi neuzbruks”, un Huseins norādīja, lai sarunās nepiekāpjas. Huseins bija ārkārtīgi pārsteigts, kad pēc sešām dienām sākās operācija “tuksneša vētra”, kurā tika nogalināti tūkstošiem cilvēku un izpostīti īpašumi apmēram 200 biljonu dolāru vērtībā.
Lai gan šis piemērs, kas rāda, cik lieta var ņemt aplamu ievirzi, ja ignorējam kultūras ietekmi uz sociālo izturēšanos, ir galējs, taču princips ir ļoti svarīgs. Kultūra ne vien piešķir veidu saskarsmei, tā arī veido attiecības ar citiem cilvēkiem un nosaka mūsu domas par sevi un attiecībām ar pasauli. Pieņemsim, ka jums uzdod jautājumu: “Kas jūs esat?” Vai atbildē ietversiet savas “iekšējās” īpašības- intelektu, sportiskās spējas, kautrīgumu?…