IEVADS
Kopš dzimšanas brīža bērns pakāpeniski sāk iepazīt apkārtējo pasauli un apzināties savu vietu tajā visās tās norisēs. Bērns attīstās sabiedrībā, kas cieši saistīta ar saskarsmes, sociālo lomu apguvi, audzināšanas stila ietekmi, personības attīstību. Taču, nenoliedzami, sākotnējā sociālā mikrovide bērnam ir ģimenē.
Patreizējā sociālekonomiskā nestabilitāte – smagās rūpniecības sektora sabrukums, inflācijas un bezdarba līmeņa pieaugums, lauku reģionu dzīves līmeņa kritums, demogrāfiska nestabilitāte, nesakārtotība likumdošanā un citi apstākļi būtiski ietekmē ģimeņu situāciju Latvijā.
Aizvien izteiktāk vērojama iedzīvotāju ienākumu samazināšanās, sabiedrības noslāņošanās. Liela daļa bērnu aug tieši trūcīgajās ģimenēs. Daudzas ģimenes, nespējot realizēt savas primārās vajadzības un nonākot riska situācijā – zaudējot darbu, ienākumus, nespējot iegādāties pārtiku, nodrošināt sevi un bērnus ar veselības aprūpi un izglītību – nespēj vairs iekļauties un funkcionēt sabiedrībā. Ienākumu nepietiekamība un nabadzība pakļauj ģimenes psiholoģiskai un sociālai spriedzei, kas izraisa jaunu problēmu veidošanos – alkoholismu, narkomāniju, bērnu atstāšanu novārtā, amorālu dzīves veidu, vardarbību. Šo dažādo faktoru ietekmē rodas arvien vairāk nelabvēlīgo ģimeņu, kurās nepastāv pozitīvu savstarpējo attiecību starp ģimenes locekļiem un tās ir traumētas būtiskos aspektos.
Turpmāk darbā tiks aplūkota sociālo problēmu raksturojums un klasifikācija, kā arī izpētītas konkrētas ģimenes sociālās problēmas, to rašanās cēloņi.
Darbā tiks analizēta šīs ģimenes rīcība sava dzīves līmeņa uzlabošanā un veselīga dzīvesveida izveidošanā.
1. SOCIĀLO PROBLĒMU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS
Sociālo problēmu būtība aplūkota, akcentējot sociālo problēmu rašanos, veidošanos un attīstības gaitu, kā arī analizējot to ietekmi uz sabiedrību, kā arī uz sociālā darba praksi. Sociālā darba izglītībā svarīgi izprast sociālo problēmu apzināšanas nozīmīgumu.
…
