Neverbālā komunikācija un tās praktiskais pielietojums

1.LIETIŠĶĀ KOMUNIKĀCIJA

Vārda komunikācija izcelsme meklējama latīņu darbības vārdā communicare (aprunāties, dalīties domās, sazināties), tātad komunikācijas būtība ir meklēt ceļu uz savstarpēju sapratni. Parasti komunikācija notiek ar kādu konkrētu nolūku- lietišķās komunikācijas funkcionālā nozīme ir sekmēt izvirzītā mērķa sasniegšanu. Tātad, lietišķajai komunikācijai raksturīga ne tikai orientācija uz saprašanos, bet arī uz kādas konkrētas darbības veicināšanu vai panākšanu.
Komunikācijas procesa bāzes elementi ir:
• informācijas nosūtītājs
• informācija jeb ziņa
• informācijas saņēmējs
Lai nodrošinātu veiksmīgu kontaktu ar informācijas saņēmēju jāpievērš uzmanība vairākiem informācijas izvērtēšanas kritērijiem. Lai panāktu vēlamo efektu, informācijai jābūt pilnīgai, saprotamai, ticamai un savlaicīgai. Ne mazāka nozīme ir informācijas pārsūtīšanas līdzekļu izvēlei. Informāciju var nodot gan mutiski, gan rakstiski un viena no galvenajām starppersonu komunikācijas problēmām ir adekvāta informācijas nesēja izvēle.

2.KOMUNIKĀCIJAS FORMAS

Pastāv divas komunikācijas formas: verbālā komunikācija un neverbālā komunikācija. Veiksmīgas komunikācijas pamatā ir abu šo formu prasmīgs apvienojums.

Verbālā komunikācija.

Verbālajā komunikācijā informācijas pārsūtīšana notiek ar vārdu palīdzību. Līdz ar to izšķir divus verbālās komunikācijas veidus- rakstisko un mutisko.

…