Referāts. Tēma: „Ģimenes funkcijas un sociāls raksturs.Ģimenes attiecību klasifikācija. Ģimenes krīze un tās nākotne."
Klasiskās ģimenes definīcija saka, ka ģimene ir – mazā sociālā grupa, kuras locekļi ir saistīti ar laulību, ar vecāku lomu un radniecību, kopienas dzīvi, kopējo budžetu un savstarpējo morālo atbildību.
Ģimene ir viena no senākām sociālām institūcijām. Ta radās daudz agrāk par reliģiju, valsti, armiju, izglītību, tirgu.
Par metodoloģisko pamatu, lai izprastu cēloņus, kas motivē cilvēkus savienoties ģimenes grupās, vaidot stabilas attiecības un mijjiedarbību, kalpo cilvēka vajadzības.
Cilvēku vajadzības struktūra, atbilstoši, amerikāņu psihologa A.Maslou paraugam, dalās uz: 1)fizioloģiskām un seksuālām vajadzībām; 2)eksistenciālās vajadzības savas esamības drošības; 3)sociālās vajadzības komunikācijā; 4) prestižās vajadzības atzīšanā; 5) garīgās vajadzības pašrealizācijā[1].
Izmantojot,dotās vajadzību struktūras skaidrojošās iespējas, mēģināsim izprast ģimenes dabu un tās sociālās funkcijas.
Sāksim ar ģimenes reproduktīvo funkciju. Šī funkcija pilda divus uzdevumus: sabiedrisko – bioloģisko iedzīvotāju reprodukciju, individuālo – apmierinājumu bērnu vajadzībā. Tās pamatā – fizioloģisko un seksuālo vajadzību apmierinājums, kas modina, pretējā dzimuma cilvēkus, apvienoties laulībā. Pretējie dzimumi, kā uzskata E.Djurkgeima, - tas ir ne tikai pamatu pamats, uz kura veidojas laulība, bet arī galvenais iemesls morālai tuvībai ģimenē. Pēc jaudas iedarbības uz stabilitāti ģimenes attiecībās tā pat ir spēcīgākā par tiešo radniecību.
Sievietes un vīrieša funkcijas tik ļoti specializējās, ka sievietes eksistē diezgan atšķirīgi no vīriešiem. Vīrietis personificēja varu, spēku, intelektu, bet sieviete- sievišķīgumu un vājumu. Funkcionālās atšķirības ar laiku pamainija arī fizioloģiskās īpašības: augumu, svaru, kopējās formas, vīrieša un sievietes galvaskausa struktūra būtiski atšķirās. Īsāk sakot, dzimuma darba dalīšana, kā apgalvo E.Djurkgeims – tas ir laulības solidaritātes avots.
