Konflikta teorija. Šī teorija pēta un izskaidro ekonomiskos un politiskos noziegumus. Tā uzsver to, ka par noziegumu uzskata tādu cilvēku rīcību, kas apdraud pastāvošo iekārtu. Tātad deviances avots ir šī sociālā iekārta, kas arī sekmē šo sociālo nevienlīdzību un konkurenci. Tās pamatā ir pretrunas starp dažādām sociālām grupām. Šīs teorijas pamatlicējs vācu filozofs un ekonomists Kārli Marks.
Visu šo teoriju pamatā ir indivīds un viņa rīcība, kas nosaka deviācijas veidošanos un izpausmes procesu. Deviances pamatcēlonis galvenokārt ir noteikti ekonomiskie, sociālie, politiskie un citi apstākļi. Ikvienā no minētajām teorijām ir dažādas pieejas, kuras var izmantot deviāciju noskaidrošanā un to novēršanā.
Šīs teorijas sevī ietver dažādas deviances formas: noziedzība, pašnāvības, narkomānija, alkoholisms, prostitūcija, bērnu seksuālā izmantošana u.c.
Noziedzība ir negatīva, sabiedrībai ļaunumu nodaroša sociāli tiesiska parādība; kuras izpausmes ir kriminālsodāmi nodarījumi. To, ko cilvēks nevar iegūt legāli, viņš cenšas iegūt nelegālā ceļā. Parasti lielākais noziedzības pieaugums ir ekonomisku, sociālu, politisku krīžu laikā. Bieži vien ekonomiskā krīze tieši ietekmē noziedzības attīstību. Parasti sarežģītos ekonomiskos apstākļos noziegumus izdara materiālo labumu trūkuma vai nepietiekamības dēļ. Taču jāatzīst, ka noziedzība pieaug līdz ar ekonomikas pieaugumu. Uzlabojoties mūsu dzīves apstākļiem, palielinās alkohola patēriņš, narkotisko vielu lietošana, pastiprinās cilvēku nevērība pret darbu, savas rīcības neapdomība. Patiesībā arī bezdarbs rada noziedzību. Bieži vien cilvēki ir nonākuši krīzes situācijā. Cilvēkiem nav pietiekošas izglītības. Tas samazina iespēju iegūt darbu, integrēties sabiedrībā. Neprotot atrisināt savas problēmas, tie nokļūst uz noziedzības ceļa. Pašreiz Latvijā ir augsts noziedzības līmenis. Ir lasīts, ka mūsu valsts ir pirmajā vietā pasaulē ieslodzīto skaita ziņā.
Šobrīd vēl arvien mūsdienu sabiedrībā ir negatīva attieksme pret no ieslodzījuma atbrīvotām personām. Tās, iznākot brīvībā, uzreiz saskaras ar sociālo problēmu virkni, kas arī kavē personas pilnvērtīgu atgriešanos sabiedrībā. Līdz ar to šādā situācijā netieši tiek dots pamudinājums jauna nozieguma izdarīšanai.
…
