Spriedums, tā raksturojums

Pastāv arī bezjēdzīgi jautājumi, tomēr tas nav tas pats, kas loģiski nekorekts jautājums. Bezjēdzīgiem jautājumiem nav ne tikai atbildes, bet tie arī neizsaka domas. Piemēram, jautājums „kāpēc akmens, vate un koks?” ir bezjēdzīgs, turpretim jautājums „vai Ugandas pilsoņi runā latviski?” ir apzināts, tomēr nekorekts jautājums.
Kļūdu būtība ir dažādu jautājumu apzināta vai neapzināta sajaukšana vienā teikumā.(Vedins,2000,162)

Secinājumi
1. Spriedums ir doma, jēdzienu savienojums par noteiktām priekšmeta īpašībām vai attiecībām, kurā tiek apgalvots kaut kas patiess vai aplams par priekšmetisko situāciju.
2. Spriedumu neizsaka bezjēdzīgi teikumi, kā arī jautājumi un pamudinājuma teikumi.
3. Visi sprieduma elementi iedalās divās lielās grupās – deskriptīvie un loģiskie termini.
4. Spriedums iedala vienkāršajos un saliktajos spriedumos.
5. Atributīvs spriedums ir doma par priekšmeta noteikto īpašību, tas sastāv no subjekta, predikāta, kopulas un kvantitatīvā operatora.
6. Tiešie jautājumi sastāv no vienkāršiem tiešiem jautājumiem, saliktiem tiešiem jautājumiem un no korektiem un nekorektiem jautājumiem.

…