Personības attīstīšanās

7. Personības briedumu stadija( 25.-30.dzīves gads)
Jaunveidojumi: pozitīvais-produktīva jaunrade, izjūt savas dzīves nozīmīgumu; negatīvais- stagnācija, nespēj pieņemt jaunus uzskatus. Šajā posmā norisinās dzīves lielākā daļa. Cilvēks vairs nedomā tikai par sevi, bet par to, kas paliks aiz viņa. E.Eriksons kā galveno šajā posmā uzsver dzīves vidus krīzi. Krīzes pamats ir nevēlēšanas šķirties no jaunības. Citam šī krīze krīze paiet viegli, citam ievelkas gadiem.
8. Personības integrācijas stadija (50.-65.dzīves gads)
Jaunveidojumi: pozitīvais-savas personības, kā vienota veseluma izjūta; negatīvais- izmisums un bezcerības izjūtas. Šis posms sākas, kad cilvēks beidz savas aktīvās darba gaitas. Veidojas iekšējā saskaņa pašam ar sevi. Ja visa cilvēka dzīve bijusi nepiepildīta, rodas bezcerība un izmisums. E.Eriksons uzskata, ka personības integrācijas stadija atkarīga no visām iepriekšējām stadijām. Par kuru ceļu cilvēks izvēlējies iet-negatīvo vai pozitīvo.
Katra cilvēka personība ir individuāla un īpaša, ko ietekmē viss, ar ko dzīvē nākas saskarties: ģimene, sociālā sabiedrība, dažādas situācijas, raksturs, temperamenta tips un daudz citu lietu un apstākļu. Katrs no mums ir unikāls un vienreizējs, neatkārtojams. Katram sevi vajadzētu analizēt ar prātu, nevis ar emocijām. Paskatīties uz sevi no malas, kas ir nenoliedzami ir grūti, bet tikai nemitīgs darbs ar sevi ļauj izprast savu būtību. Svarīgi, lai cilvēks spētu apzināties, ko viņš dara un kāpēc to dara!…