Saskarsme – galvenā cilvēka esamības forma. Saskarsme – neatņemams cilvēka raksturojums. Saskarsmes kultūra – neatņemama cilvēces un katras tautas garīgās kultūras sastāvdaļa. Saskarsme ir reāla, aktuālā garīgās dzīves pastāvēšanas forma. Kompetenta, labvēlīga saskarsme – patiesi, ir vienīgā, īstenā cilvēku dzīves greznība, kā teica A. de Sent - Ekziperī. Galvenās savas sociālās vajadzības cilvēks var apmierināt tikai kontaktējoties ar citiem cilvēkiem. Saskarsmes process ir reālais, aktuālais konteksts, kurā notiek cilvēku mijiedarbība un nodibinās cilvēciskie sakari.
Galvenā globālā saskarsmes funkcija ir cilvēku sociālo vajadzību apmierināšana. Šī maģistrālā funkcija realizējas caur virkni šaurāku funkciju. Regulatīvā funkcija – saskarsmes procesā realizējas partneru savstarpējā iedarbība, ietekme. Izziņas funkcija – sistemātisku kontaktu rezultātā cilvēki iegūst zināšanas paši par sevi, viens par otru, kopīgo uzdevumu risināšanas ceļiem. Ekspresīvā funkcija – saskarsme ļauj mums izpaust savas emocijas un pārdzīvojumus, izteikt savas attieksmes pret notiekošo, faktiem, partneri. Gādās, ka emocionālo reaģēšanas veidu nesakritība noved pie partneru atsvešināšanās, slēptiem konfliktiem un attiecību izjukšanas. Sociālās kontroles funkcija – saskarsme nereti realizējas kā pozitīvu (uzslava, cildinājums) vai negatīvu (nopēlums, kritika) sankciju komplekss attiecībā pret partneri, lai koriģētu viņa uzvedību. Arī nekontaktēšanos (saskarsmes boikots) var uzskatīt par nopietnu sankciju. Socializācijas funkcija – tikai saskarsmē ar citiem cilvēkiem mēs kļūstam par personībām, iegūstam kontaktēšanās pieredzi, zināšanas, prāsmi ātri orientēties saskarsmes partnerī un situācijā, iemācāmies klausīties un runāt, uzvesties un darboties.
XX gadsimta laikā daudzas valstis piegāja pie tapšanas un atvērtās, civilizētas sabiedrības attīstības, kurā pie biedru pasludinātās vienlīdzības pirms likuma un Konstitūcijas, dzimst saskarsmes jaunas formas, kas ir izveidota uz partnera un veselas konkurences, uz visu sabiedrības biedru (pilsoņu) formālas vienlīdzības tiesiskiem un sociāliem pamatiem.…
