Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:965257
 
Evaluation:
Published: 07.05.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 9 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Maldināšana    4
2.  Norādes uz paša maldināšanu    5
3.  Maldināšanas teorijas    6
a.  Interpersonālā maldināšanas teorija    6
b.  Ekmana un Frīzena noplūdes hipotēze    8
c.  Četru faktoru teorija    10
4.  Maldinot citus    12
5.  Maldināšanas atklāšana    15
a.  Kā uzveda meļi?    15
b.  Kā atklāt mīļotā melus un maldināšanu?    17
c.  Blefošanas atmaskošana    18
  Secinājumi    20
  Izmantotā literatūra    21
  Pielikums Nr. 1    22
Extract

Kad mēs mērķtiecīgi maldinām citus, mēs izmantojam neverbālos mājienus , lai radītu nepareizu iespaidu vai , lai izteiktu nepatiesu informāciju, mēs melojam. Starp visizplatītākajām šāda veida maldināšanām ir neverbālā uzvedība , tā ir vienaldzīgā sejas izteiksme (pokerface), kas tiek izmantota spēlējot kārtis . Maskēšanās ir viens no maldināšanas veidiem. Mēs varam mēģināt izturēties mierīgi, kad esam patiešām nervozi vai dusmīgi ,un bieži reaģējam pārsteigti, trauksmaini vai laimīgi, kad, patiesībā, jūtamies pretēji. Mēs ar nodomu cenšamies kontrolēt savu neverbālo uzvedību, kad runājam vai apmeklējam darba interviju, lai maskētu savus patiesos nodomus vai emocijas. Maldināšanas zinātne ir identificējusi vairākus mājienus, kurus cilvēki izrāda, kad nestāsta patiesību. Kādā izpētē , tika atklāts, ka cilvēki, kuri melo veic mazāk roku kustību un sliecas skatīties prom no personas, kad melo. Vēlākos pētījumos tika atklāts, ka meļu balss var arī būt kā mājiens, jo melu laikā ir tieksme minstināties un mainīt balss toni biežāk, nekā nemelotājiem. Citi pētījumi liecina, ka meļi bieži cenšas kontrolēt savu balsi, kas norāda uz nemieru vai maldināšanu. Par spīti tam, ka mēs tik daudz zinām par cilvēku neverbālo uzvedību melošanas laikā , tikai daži cilvēki spēj noteikt un interpretēt šo uzvedību kā maldināšanas zīmes. Cilvēki , kuri spēj atklāt melus, bieži apsver vairāk nekā vienu neverbālo mājienu , lai noteiktu, vai cilvēks melo vai nemelo. Ir diezgan liela atšķirība starp cilvēka neverbālo uzvedību, kurš ir noraizējies un tāda cilvēka uzvedību, kurš melo. Tieši tāpēc nav skaidru veidu kā atklāt melošanu ,izmantojot tikai neverbālo uzvedību.1

3. Norādes uz paša maldināšanu
Dziļi mūsu dabā ir spriedze, kas liek slēpt lietas pašiem no sevis. Mēs neļaujam sev domāt par kādām lietām tikai tāpēc, ka zinām, kādas emocijas tiks izraisītas. Piemēram, vīrs, kurš zina, ka viņa sievai ir romāns ar kādu citu. Visi norādījumi pastāv : viņa nāk vēlu mājas no darba, kvēlojoša un dedzīga –tēlaini un burtiski. Bet , kad viņa atkal ierodas mājās vēlu, viņš saka pats sev : „Viņa nekad mani nekrāptu. Ir daudzas citas lietas, ko cilvēks var darīt tik vēlā vakara stundā.” Viņam ir paša maldināta ticība, ka viņa sieva ir uzticīga savam vīram. Mēs bieži tiekam maldināti, par to, cik labi mēs esam. Lietojot terminu maldināšana, lai aprakstītu šo fenomenu, tiek radīta mīkla . Ja kāds tevi maldinātu šī fenomena ticībā , ko iever šis apgalvojums , ideja būtu tāda, ka šis kāds šai idejai pats neticētu. Balstoties uz paša maldināšanu, tad, ja es maldinātu sevi, es liktu sev ticēt šim fenomenam, tajā pašā laikā, neticot šim fenomenam.2

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register