R.Blaumanis "Raudupiete"

No­ve­lē „Rau­du­pie­te” Rū­dolfs Blau­ma­nis stās­ta par no­ti­ku­miem, ku­ri ri­si­nās kā­das sie­vie­tes dzī­vē ap­tu­ve­ni ga­da lai­kā. Dar­bī­ba no­tiek ap­tu­ve­ni 19. gad­sim­tā, kā­dā Lat­vi­jas pa­gas­tā. Lie­lā­ko­ties dar­bī­ba ri­si­nās kā­dā lau­ku saim­nie­cī­bā – „Rau­du­pēs”. Gal­ve­nā tē­ma ir Rau­du­pie­tes at­tiek­sme pret ci­tiem cil­vē­kiem – mī­les­tī­ba pret Kār­li, naids pret sa­vu vī­ru, kurš no­mirst un sa­vā zi­ņā naids pret sa­vu sli­mo dē­lu, par to, ka viņš ir tāds, par to, ka viņš vis­pār ir.
Pār­sva­rā no­ti­ku­mu at­tīs­tī­bu, gai­tu iz­rai­sa Rau­du­pu saim­nie­ces mī­les­tī­ba pret ne­lai­ķa vī­ra krust­dē­lu.
Kā vie­nu no pro­blē­mām ša­jā no­ve­lē var mi­nēt Rau­du­pie­tes mī­les­tī­bu pret Kār­li. Pa­tie­sī­bā tas ir kon­flikts pret Rau­du­pu­mā­ti un „Gai­ļu” kal­pu (Kār­li), jo saim­nie­ce pui­si mīl, ie­kā­ro vi­ņu, Kār­ļa dēļ ļauj iet bo­jā sa­vam bēr­nam, bet vi­ņas mī­las un pie­lūg­smes ob­jekts par to ne­maz nav sa­jūs­mā, pa­tie­sī­bā ir sa­rūg­ti­nāts, vī­lies un no­sku­mis.
Ša­jā no­ve­lē past­āv kon­flikts starp gal­ve­no va­ro­ni un vi­ņas dē­lu – Ma­tī­si­ņu. Rau­du­pie­te no­žē­lo to, ka vi­ņai ir tāds vājš un ne­spē­cīgs bērns. Pēc tam, kad Kār­lis pa­zi­ņo­ja, ka ne­ies uz „Rau­du­pēm”, jo ne­grib būt pa­tēvs, Rau­dup­mā­te sā­ka sa­vu bēr­nu ni­ci­nāt. Kā arī da­rī­ja vi­su ie­spē­ja­mo, lai Ma­tī­siņš ie­tu bo­jā. Vi­ņas sap­nis pie­pil­dī­jās – ma­zais pui­ka no­slī­ka, mā­te vi­ņam ne­pa­lī­dzē­ja, kaut gan va­rē­ja.…