Andreja Eglīša dzejoļu krājuma "Uz vairoga" analīze

1.Krājuma nosaukums, kā tas sasaucas ar krājuma saturu? Kurā gadā iznācis? Kā tajā atspoguļojas konkrētais laiks?
Krājuma nosaukums ir „Uz vairoga”. Vairogs kalpo kā viens no bruņojuma veidiem un kareivīgās noskaņas vijās cauri visam krājumam. Vairogs pasargā tikai tad, ja atrodas aiz tā, bet šeit ir „uz vairoga”, kas nozīmē, ka jācīnās un jāaizstāv sevi paša spēkiem, neviens svešais neaizstāvēs, tikai pats. Tas parādās arī krājumā, ka necer liriskais es uz svešu palīdzību, bet mudina paša tautu uz nepadošanos un cīņu. Spilgti tas parādās dzejolī „Pasniedz man zobenu, jaunava”.
Krājums iznācis 1946.gadā Stokholmā, grāmatu apgāds „Draugs”.
Krājumā ir dzejoļi no 1943.gada, kad dzejnieks vēl mitinājās Rīgā, tad sekoja iesaukšana latviešu leģionā (1943.) un 1945.gada naktī no 7. uz 8. maiju no Liepājas kara ostas latviešu inteliģentu bēgļu laivā dodas pāri Baltijas jūrai uz Gotlandi. 1945.gadā Stokholmā arī top krājuma pēdējais dzejolis „Uz vairoga”. Krājumā tiek ļoti smeldzīgi attēloti šie divi gadi latviešu tautas dzīvē, tās cīņa un nolemtība, jo pats viņš notiekušos varēja izjust visai spilgti, gan atrodoties leģiona sastāvā, gan būdams spiests doties bēgļu gaitās. Dzejnieks attēloja to, ko redzēja un juta Otrā Pasaules kara laikā Latvijā („Dievs, tava zeme deg”) un smeldzīgo trimdas sajūtu („Kas būs? Kas celsies, nāks?”).

2.Raksturojiet krājuma kompozīciju!
Krājumā ir 75 dzejoļi ar 30 dialogiem starp labo un ļauno, kur ar laiku ar vien vairāk un dzēlīgāk izsakās negatīvais tēls. Dzejoļi ir sakārtoti hronoloģiski. Krājumu it kā var sadalīt divās daļās. …