"Mēs visi esam lielās Dabas bērni un visi vienādi viņas priekšā, tikai cilvēkam ir uzticēta atbildība par saviem jaunākajiem brāļiem."(R.Ezera)

Manuprāt, lai cilvēks spētu izprast tādu rakstnieci kā Regīnu Ezeru ir jācenšas iedziļināties viņas darbos un tajā, ko viņa ar to ir centusies mums pateikt. Regīna Ezera ir savdabīgs cilvēks ar dziļu, jūtīgu un patiesu personību. Lasot viņas darbus, kas saistīti ar dzīvniekiem, es varu vienīgi censties apbrīnot un izprast to, kā viņa ir spējusi nesabojājot emocionālo noskaņu aprakstot dzīvnieciskās jūtas uz papīra. Ir skaidri noprotams, ka rakstniece ārkārtīgi mīl un saprot dzīvniekus, jo ne katrs ir spējīgs aizdomāties par dzīvnieka jūtām.
Savas pārdomas par cilvēkiem un suņiem R.Ezera ir atspoguļojusi savā grāmatā :Cilvēkam vajag suni”. Grāmatas iesākums man nelikās īpaši saistošs ar stāstu par kādu vīru, kuram piederēja četras mazas dzīvībiņas – kucēni. Man interese „iedegās” līdz ar grāmatas visai savdabīgo, bet interesanto risinājumu. Lasītājam tika dota iespēja izsekot līdzi katra sunīša turpmākajām dzīves gaitām. Likās, ka tiek apvienoti pieci, pilnīgi atšķirīgi dzīvesstāsti.…