Oskars Vailds "Doriana Greja ģīmetne". Atziņas

„Skaistums, īstais skaistums beidzas tur, kur sākas gudra izteiksme. Prāts pats par sevi jau ir kroplība, tas bojā katras sejas harmoniju. Tiklīdz cilvēks apsēžas un sāk domāt, uzreiz rodas liels deguns vai piere, vai vēl kaut kas cits tikpat riebīgs.” „Viņš ir skaista bezsmadzeņu lietiņa, kādu turēt pie sevis ziemā, kad nav ziedu, uz kuriem skatīties un vasarā, kad nepieciešams kāds, kas atvēsina prātu.” „Ir kaut kas liktenīgs katrā fiziskā un garīgā pārākumā – tas pats liktenis, kas, cik redzams, cauri vēsturei seko karaļu drebošajiem soļiem. Labāk ne ar ko neatšķirties no saviem līdzcilvēkiem. Trulie un neglītie gūst pārsvaru šai pasaulē. Tie mierīgi sēž un noraugās, kā citi spēlē. Lai arī viņiem svešas uzvaras, toties viņi ir glābti no zaudējumiem. Viņi dzīvo tā, kā mums visiem vajadzētu dzīvot, - neuztraucami, vienaldzīgi un bez rūpēm. Viņi negrūž postā citus un arī paši netiek pazudināti.” „Jūs zināt, ka man patīk noslēpumainība. Tā ir vienīgā, kas mūsu tagadējo dzīvi spēj darīt brīnišķīgu un neizprotamu. Pati vienkāršākā lieta top skaista, ja to slēpj.” „Dīvaina nojauta, ka liktenis man gatavo izmeklētus priekus un izmeklētas bēdas” „Smiekli nav visai slikts draudzības sākums un varbūt ir tai labākās beigas.” „Domu vērtībai nav nekā kopēja ar runātāja atklātību. Zināms, jo atklātāks cilvēks, jo skaidrākas viņa domas; tajās nemanīs personīgas iegribas, prātīgas tieksmes un aizspriedumus.”