Zentas Mauriņas darbs „Dzīves vilcienā” ir romāns trijās daļās, kas izdots 1941. gadā. Autore pati par šo romānu saka tā: „ „Dzīve vilcienā” ir mana ticība latviešu daiļumam, kas agri vai vēlu sev iekaros vietu Vakareiropā, kā arī sāpes par mūsu dzīves puskultūras un nekrietnības parādībām. Dažas nodaļas esmu rakstījusi Florencē (1936), dažas Parīzē (1937), tā, piemēram, nodaļa par Elitas nāvi radusies posmā, kad visvairāk esmu ilgojusies dzimtenes. Daža nodaļa rakstīta slimnīcā, cita iecerēta koncertā, cita atkal, skatoties gleznās, sevišķi kādu laiku ieslēdzoties Munka pasaulē, kas man no gleznotājiem vistuvāks, jo arī viņa cilvēki cits no cita atdalīti ar baigu vientulības sienu. Romānu pārrakstīju un galīgi izstrādāju boļševiku gadā, un šis darbs man palīdzēja izturēt vistvanainākās diennaktis.”
Darba galvenā tēma ir mīlestība un draudzība, latviešu tautas liktenis un būtība, tās sāpēm un ciešanām kaisītais dzīves ceļš. Īpaša uzmanība ir pievērsta tieši latviešu sievietes gaitām un problēmām, akcentēta cilvēka dzīvotgriba, kā arī alkas just, piedzīvot un mīlēt. Attēlotās problēmas ir dažādas, bet svarīgākā, kas vijas cauri visam romānam, ir savas būtības, sava patiesā dzīves ceļa meklēšana. Autore caur galvenās varones izjūtām it kā vaicā – kā izturēt braucienu dzīves vilcienā? Kā no tā neizkāpt arī tad, ja to ļoti gribas? „Kas tā par neizdibināmu, noslēpumainu varu, kas liek dzīvot, kad dzīvība vairs nav mīļa, kad sirdij dārgākais nolaupīts?”
Romāna galvenā varone ir Maija Bērza – stipra, patstāvīga sieviete, ko daudzi sauc par vīrišķīgu viņas praktiskās domāšanas un apdomības dēļ, bet patiesībā viņai ir plaša un izsmalcināta jūtu pasaule, kuru viņa pati īsti neizprot un tādēļ sirds iebildumus apklusina ar loģiskā prāta palīdzību.
Savā dzīves ceļā Maija sastop dažādus cilvēkus, kuriem ir kāda nozīme viņas dzīvē un pasaules izpratnes veidošanā. Ne vienmēr viņa šos cilvēkus (un šie cilvēki viņu) saprot. Piemēram, dievinātā māsīca Elita Pavasara, par kuras spējām Maija nekad nebija šaubījusies un nespēja noticēt, ka kāds varētu šo meiteni arī nemīlēt.
…
