-
Laima Kota "Mana turku kafija"
Nr. | Chapter | Page. |
1. | Par autori | 3 |
2. | Par grāmatu „Mana turku kafija” | 4 |
3. | Ieskats stāstos | 6 |
4. | Stāstītāja raksturojums | 9 |
5. | Darbojošās personas | 9 |
6. | Laiks un telpa | 10 |
7. | Kompozīcija | 10 |
8. | Daiļdarba valoda | 11 |
9. | Mans viedoklis par grāmatu „Mana turku kafija” | 11 |
Izmantotā literatūra | 13 |
9. Mans viedoklis par grāmatu „Mana turku kafija”
Iespaids, kādu uz mani atstāja šī grāmata, ir milzīgs. No sākuma likās, ka lasīšu tipisku ceļojuma aprakstu, jo, ieskatoties grāmatā, tas bija pirmais, par ko iedomājos, pārlaižot acis pār rindām. Tomēr es ļoti kļūdījos. Dzīvīgais stāstījums mani pašu ieveda Turcijā, likās, ka pati esmu aizbraukusi uz Stambulu, staigāju pa ieliņām, dodos uz svētdienas tirgu – rakstnieces lielais apbrīns un viss neiepazītais atnāca arī pie manis, radīja manī patiesu ziņkāri.
Viens ir uztvert visu skaisto, kas tiek aprakstīts, uzgleznot prātā ēkas, ielas, mošejas. Grāmata ieved ļoti dziļā un spēcīgā kultūrā, kas balstās uz ārkārtīgi milzīgu ticību. Tas man lika aizdomāties par to, kā mēs, latvieši, kopjam savus dārgumus, cik ļoti tos sargājam. Vai nav tā, ka par saviem svētkiem un paražām atceramies tikai tad, kad tie reāli pienāk pēc kalendārā laika? Vai visu iespējams pasargāt ar ticību? Cik ļoti mēs cīnāmies pret mūsdienām, kas kultūrā un mūsu ikdienā ienes tik daudz sveša? Šie un citi jautājumi ik pa laikam man uzzibsnīja prātā. Sapratu to, ka tauta un kultūra ir tik stipra, noturīga un nesabojājama, cik katrs indivīds tajā tāds ir. Laikā, kad laika vecis nestāv uz vietas, ir svarīgi būt kopā, uz laiku atstāt malā savu individuālisma pusi.
Ļoti daudz jauna sevī atskārtu par ģimenes nozīmi, cik tiešām liela vērtība tā ir. Mūsu ikdienas dzīvē, kad savus tuvos redz ik uz soļu, to nevar novērtēt. Bet turki māk, viņi savas dzīves galveno centru – ģimeni – lolo un ciena katru dienu, tā ir svētība. Domāju, ka, ja katrs cilvēks savā ikdienas steigā, burzmā apstātos, atcerētos kaut ko svarīgu par savu ģimeni, atcerētos aiziet uz šķietami nenozīmīgu māsīcas koncertu vai brālēna sacensībām, ieguvēji būtu ne tikai lielās ģimenes, bet tauta kopumā. Es ticu, ka spēcīga tauta un nācija ir spēcīgās ģimenēs, jo tieši tā ir vide, kurā mēs mācāmies dzīvot.
Grāmatas ceļojuma apraksts, visi notikumi man bija otršķirīgi, pirmajā vietā nostājās apziņa un vēlme kaut nedaudz iedziļināties austrumnieku domāšanā, viņu dzīves modelī, no kura mēs, rietumnieki, varam ļoti daudz mācīties.
…
Laimas Kotas jaunākā grāmata „Mana turku kafija” atrodas kaut kur pa vidu – starp ceļojuma aprakstu un dienasgrāmatu. Būtībā grāmatu veido tematiski strukturētas, izglītojošas un asprātīgas piezīmes no Turcijas, kuras papildina fotogrāfijas. “Manas turku kafijas” mērķis saprotams – iepazīstināt latviešu lasītāju ar Turciju, autores tagadējo dzīvesvietu, cenšoties skaidrot turku dzīvesveidu un lauzt stereotipus, kas šķietami iesakņojušies ne tikai latviešu, bet arī daudzu eiropiešu sabiedrībā. Tiek vēstīts par Turcijas vēsturi, pievēršoties interesantu paražu, ikdienas rituālu, ēdienu apskatam. Laima Kota parāda Turciju latvietes acīm. „Mana turku kafija” – kā jau norādīts nosaukumā - no autores pozīcijas stāsta par iejušanos turku vidū, Turcijas kultūras un valodas apguvi. Autore ik pa laikam pievēršas turku kolektīvisma tēmai, kas tiek pretstatīts Eiropas individuālismam. Rietumu sabiedrības un kultūras pagrimums tiek salīdzināts ar Turcijas dzīvo kultūru un reliģiju. Augstā vērtību sistēma, kas, kā raksta Kota, Latvijā un Eiropā ir degradēta, bet Turcijā saglabājusies, nāk roku rokā ar aizspriedumiem un māņticību. turku ikdienišķajā tradīcijā dominē nepieciešamība rēķināties un rūpēties par saviem tuvākajiem, kas ikdienā izpaužas kā vecāko godāšana. Dzīves laime ir saskanīgā ģimenes dzīvē, domā turcietes. Dzīves laime ir labs darbs, mīloša sieva un godam izaudzināti bērni, domā turki. Piederību islāmam ikdienā uzsver, nerimtīgi gādājot par savu dzimtu, domājot par kopējo labumu, atliekot malā individuālismu un neļaujot vaļu egocentrismam. Vienatne turkiem neder, bet gan sabiedrību vienojošais kopējs mielasts, saviesīga tējas padzeršana un sarunas par dzīvi raksturo īstos turkus. Pēc brīža, kad šķiet, ka Laima Kota argumentējusi savu viedokli, parādās neviennozīmīgi vērtējama informācija, piemēram, par dzīvnieku upurēšanu vai dzimumu nevienlīdzību. Cenšoties lauzt aizspriedumus, autore tos arī rada ...
- Heinrihs Heine
- Laima Kota "Mana turku kafija"
- Metaforas
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Metaforas
Research Papers for university4
-
Heinrihs Heine
Research Papers for university8
-
Rotaļa teorijā un praksē
Research Papers for university8
-
Žans Pols Sartrs"Eksistenciālisms ir humānisms" - analīze
Research Papers for university10
-
Likteņa dievības latviešu foklorā
Research Papers for university9