Referāts par Alberta Bela romānu "Būris"

Kopsavilkums
Bels šo darbu rakstījis 20. gs. 60. gados, vērojot tā laika situāciju valstī – ekonomiskās pārmaiņas valstī, uzskatu par laimīgu dzīvi – kāds darbs jāstrādā, kur jādzīvo, cik jāpelna, cik bērniem jābūt ģimenē. Cilvēka centās sasniegt šo ideālu, kas patiesībā varbūt nemaz nebija tik perfekts.
Bels ir viens no izcilākajiem latviešu prozaiķiem, kurš lieliski savos darbos attēlo dzīves patiesību caur zemtekstiem, izmantojot arī dažadas atziņas. Atspoguļo savā darbā cilvēku gan kā personību, gan kā sabiedrības daļu, kā arī problēmu kopumā – cilvēks un sabiedrība.
Izlasot Alberta Bela romānu „Būris” pašai nācās pārdomāt par to, kā es dzīvoju, vai esmu, un, ja, jā, tad kādā būrī esmu sevi iesprostojusi? Lika pārdomāt par manām dzīves vērtībām un uzskatiem. Lika domāt par mani pašu – par to, kāda esmu es, vai neesmu novirzījusies no pareizā ceļa, no īstajām vērtībām.
Daudzās atziņas, ko izlasīju, likās ļoti pamācošas un noderīgas. Autors ar tām nav skopojies.
Tiek atklāti tik dažadi cilvēki, to raksturi, kuri patiesīb kaut kādā ziņā ir līdzīgi.

Secinājumi
Cilvēki, paši sev neapzinoties, iesprosto sevi dažādos būros.
Cilvēks pats ir atbildīgs par savu dzīvi.
Cilvēki pārāk daudz uz sevi skatās kā indivīdu, bet nevis kā uz sabiedrības tēlu kopumā.
Dzīvē nav vieglākais vai grūtākais ceļš – ir vienīgais ceļš, kurš reizē arī ir gan grūtākais, gan vieglākais.
Dzīve ir jāizdzīvo pilnībā.
…