E.Virza "Straumēni". Pavasaris

„Pavasaris”
Rakstīt par poēmas sadaļu „Pavasaris” izvēlējos tāpēc, ka redzu dabas parādību paralēles ar šābrīža pavasari aiz sava mājas loga. Es nedzīvoju laukos, bet gan pilsētā, tacu daba paliek nemainīga, kas arī ir viena no poēmas aktualitātēm. Piedzimusi esmu pilsētā, tāpēc ciemojoties laukos pie radiem, esmu īpaši baudījusi lauku idilli. Lasot grāmatu esmu tik spilgri iztēlojusies dabas parādības, ko poēmā apraksta E.Virza, un brīžiem likās, ka varēju just pat lauku jaukās smaržas.
Daba.
Daba „Straumēnos” ir ļoti spilgts elements. Par to autors raksta ar īpašu piesardzību un maigumu. Daba Straumēnu ļaudīm ir vissvētākais, vistuvākais draugs. Viss Straumēnu mājās tiek pakārtots dabas likumien, viss nāk no dabas. Pavasarī Straumēnos Lielupe atnes plūdus, ko mājas ļaudis uzņem kā gaidītus viesus: „(...) Saimnieks lika izvilkt no šķūņa laivu, ar kuru parasti brauca no istabas uz kūti, jo Straumēnu sētsvidus pārplūda katru pavasari.(...)”. Plūdus saimnieks uzņem kā gaidītus viesus: „(...) Lielupes pavasara pludas neposta, bet svētī.(...)”. Kā jau katrai kārtīgai lauksaimniecībai, kāda tie attēlota „Straumēnos”, Straumēnu ļaudīm ir svarīgi kūts iemītnieki, kur viss ir pakārtots dabas likumiem. Straumēnu ļaudis ar mīlestību gādā par savu ganāmpulku arī plūdu laikā, un tikai pēc tam no plūdiem glābjas paši: „(...) …