Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:357703
 
Evaluation:
Published: 08.12.2008.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 8 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Pērkons    2
  Pērkons sper velnam    4
  Ticejumi par pērkonu    5
  Tautasdziesmas par pērkonu    6
  Attēli    7
  Dievs    10
  Pasakas par Dievu    14
  Dieva un Velna mitoloģiskie personificējumi latviešu mitoloģijā    18
  Tautasdziesmas par Dievu    22
  Attēli    29
  Izmantotā literatūra    30
Extract

Pērkons ir viena no galvenajām debesu dievībām latviešu, leišu un vairākās citās indoeiropiešu reliģijās. Latviešu Pērkonam atbilst leišu Perkūnas, prūšu Percunis, slāvu Perun, skandināvu Fjorgyn, grieķu Zevam, romiešu Jupiteram u.c.
Latviešu folkloras tekstos Pērkons saukts par Pērkoņtēvu, Veco tēvu vai vienkārši Veco, Kalēju (Debesu kalēju), arī par Debess rūcēju vai graudēju.
Par vienu no galvenajiem Pērkona piederumiem tautasdziesmu tekstos minēts zirgs. Lielākoties zirgi Pērkonam nepieciešami debesu precību sakarā, taču viņš tos jāj arī pieguļā. Pērkona ieroči ir zibens, deviņi zibeni, zobens, pātaga, dzelzu rīkste, bulta vai lode un milna. Pērkons tiek tēlots kā bargs dievs gan tautasdziesmās, gan teikās. Teikās Pērkons lielākoties parādās kā personificēts dabas spēks, kas soda tos, kas negaisa laikā strādā un viņu zaimo. Pasakās un teikās Pērkons vajā ļaunos garus un velnus. Tautasdziesmās Pērkons darbojas debesu kāzās. Viņam ir arī sava ģimene. Minēts, ka Pērkona mātei un tēvam ir plaša ģimene, kur ir gan dēli, gan meitas. Pie Pērkona ģimenes pieder arī vairākās tautasdziesmās minētā Pērkona vedekla. Pērkona dēli, arī brāļi tiek saukti par amatniekiem, viņi tāpat kā Pērkons zibina, rūcina un sper, un visā visumā savās funkcijās ir identiski Pērkonam. Jaunākās tautasdziesmās Pērkona dēli parādās kā stabulētāji un bungu sitēji.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register