Aivara Ozoliņa darba "Pasaka Nr.13” analīze, izmantojot postmodernisma metodi

Postmodernismā "nav nekā cieši noteikta, nemainīga, mūžīga. Viss ir plūstošs, mainīgs, pakļauts interpretācijām." (M. Kūle). 1
Aivara Ozoliņa “Pasaka Nr. 13” ir izcils postmodernisma paraugs literatūrā, jo darbā var saskatīt visas Ihaba Hasena postmodernisma pamatprincipus.
Nenoteiktība - , kas sastopama visu cilvēku rīcībās, mērķos un domās.
Nu bet, lai pārceltu visas aitas, zemniekam nāktos smagi strādāt vairākus gadus. Tāpēc stāstnieks beidzot varēja kārtīgi izgulēties. Un viņš uzreiz aizmiga. Frīdrihs apdomāja un nosprieda, ka no tā nebūs nekāda ļaunuma, izņemot labumu. Un lika sarīkot dzīres. “ (54)
Šajā, kā arī citos pasakas fragmentos nenoteiktība izpaužas tādējādi, ka lasītājām nevar ienākt prātā, kā izpaudīsies darba varoņu tālākā domu gaita un rīcība, Nenoteiktības factors veiciena arī iespaidu, ka pašiem varoņiem arī nav nekādas priekšnojautas, ko darīs tālāk.…