Dzejoļa "Mūzika" strukturālā analīze

Dzejoļa kopējā intonācija ir viegla un plūstoša, jo tajā ir tikai 4 punkti, bet vairākas pieturzīmes ir komati, kas arī padara dzejoli par vairāk plūstošu un lasītājam tas top daudz vieglāk uztverams, un ļauj pakļauties dzejoļa plūdumam pēc savas personīgās izjūtas, tajā nav jebkāda izbrīna vai jautājuma. Vienīgās pauzes rada dzejolī divu semikolu lietojums, kas lietoti galvenokārt pirmā un otrā panta otrās strofas beigās, liekot lielāku akcentu uz dzejoļa rindām, kas seko pēc semikola, tādejādi tiek palēlināts arī dzejoļa raitais temps. Dzejolī visi teikumi ir gari, galvenokārt tie ir salikti, tie nav saskaldīti, tas rada plūstošu un mērenu ritmu. Saiklis un dzejolī saista vairāk vienlīdzīgus teikuma locekļus, galvenokārt darbības vārdus un lietvārdus izklīst un šalc, remdina un sedz, paceļ un nes, sprosti un sienas, rītos un rietos, mieru un saskaņu, manuprāt, saiklis saista darbības vārdus, lai vairāk atspoguļotu darbību virkni, ko izraisa mūzika, tādejādi radot vienotības sajūtu starp šiem vārdiem un teksts netiek saskaldīts, jo šajā gadījumā vienlīdzīgi teikuma locekļi tiek uzskatīti kā viens veselums. Lietots ir vēl arī saiklis kā, kas ir ietverts salīdzinājumā gaisma kā spārni.