Mans bērnības stāsts

Patika nodarbības, pasākumi, it sevišķi jauka bija Jaungada eglīte, kad vajadzēja sagatavot dažādus priekšnesumus, man ļoti patika dziedāt. Mīļākā dziesmiņa bija par ezīti, atceros, ka rokās turēju groziņu, bet pašu dziesmiņu vairs neatminos. Palicis atmiņā arī kas nepatīkams, kā, piemēram, gulēšana pēc pusdienām un negaršīgas biezputras ēšana. Tomēr jauki bija tas, ka līdz skolas laikam iemācījos gan lasīt, gan rakstīt, gan rēķināt, gan zīmēt.
Daudz jauku brīžu bērnībā sagādāja mana ģimene. Pateicoties vecvecākiem, esmu iepazinusies ar skaistām vietām Latvijā, tālākā ekskursija mums visiem bijusi pie radiem Ukrainā. Mana bērnība paliks prātā ar siltām, gaišām un mīļām atmiņām par māmiņu, vecvecākiem un maniem brālēniem. Tagad dzīvoju Rīgā, taču, kad atgriežos Nīgrandē, sirdi silda Ventas ūdeņi, pļavu un mežu smarža un skaistas atmiņas par bērna gadiem vienā no brīnišķīgākajām vietām manā Latvijā.
…