Ēriha Marijas Remarka romāna "Trīs draugi" analīze

„Cilvēka mūžs ir mīlestībai par garu. Mīlestība ir brīnišķīga. Bet vienam tā arvien iznāk par garu. Un otrs, tas paliek sēžot un skatoties. Tas sēž un skatās kā prātu zaudējis.”
„Bet bez mīlestības cilvēks arī ir tikai atmodies līķis.”
„Mēs bijām gribējuši iet pret meliem, patmīlību, rijību, sirds kūtrību, kas bija vainojams par visu to, no kā mēs nācām; mēs bijām bijuši cietsirdīgi; mēs bijām raduši ticēt tikai biedriem, kas bija mums blakus, un vēl šim un tam, kas mūs nekad nebija vīlis: lietām, debesīm, tabakai, kokiem un maizei, un zemei, - bet kas tur bija iznācis? Viss bija sabrucis, viltots un aizmirsts. Un, kas nevarēja aizmirst, tam atlika tikai nevarība, izmisums, vienaldzība un degvīns.”
6. No vācu valodas grāmatu tulkojis Valdemārs Kārkliņš. Valoda ir vienkārša, mūsdienīga, saprotama, nav pārpildīta ar nesaprotamiem terminiem, arī tēlainās izteiksmes līdzekļi nav pielietoti pārspīlēti daudz, taču tie, kas ir izmantoti, ir tieši vietā, tāpēc grāmatu ir diezgan viegli lasīt.
…