Vizma Belševica "Bille"

Drošība Billei zuda, tad, kad vecāki strīdējās, jo dažkārt tētis pacēla roku pret mammu, es domāju, ka katram bērnam tas rada nedrošības sajūtu. No tēta doršības sajūta bija vairāk, viņs nekad Billi nesita, vienmēr aizstāvēja. Piederība un mīlestība šajā ģimenē nebija kā citās, teorētiski Gūtmaņu asinis Billei tikai. Vecāku attieksme, ka Bille nav gribēta, nejauši gadījusies, to zināt katram bērnam ir kā trieciens. Bille pati iemācījās lasīt, neviens viņai nepalīdzēja. Lasīja Sprīdīti mammai un tētim. Bille bija gudra meitene, attapīga. Kad bija ciemos pie Mildas, viņa varēja būt lepna un pamācīt Rodrigo dažādas jaunas lietas, katrs bērns jūtas lepns, ja viņš var kādu pamācīt. Mācījās dažādas lauku gudrības. Kad Billei iedeva vārdu Sibilla, viņa bija satriekta un nelaimīga, jo jutās apmānīta.
Ta ko bērniem varēšu mācīt ir līdzcietība vienam pret otru, ja citam sāp, tad būt līdzcietīgam un pažēlot, parunāt. Mīlēt vecākus, lai arī kā dažreiz būtu, neturēt ļaunu prātu. Izturēties pret ēdienu ar cieņu, kaut arī negaršo, skaļi to nekliegt, bet vispirms pagaršot un tad teikt, ka nevēlas ēst. Ļaut bērnam pašam izmēģināt un tad teikt, ka viņš nemaz to nemāk, vai neprot. Mācīšu, ka sapņot ir labi, vajag fantazēt, tikai pārlieku neaizrauties.
…