Mīklu minēšana senlatviešu dzīvē

Mīklas jēdziens un uzbūve.

Mīklas nav visos laikos nemainīga parādība; līdz ar tautas sociālekonomiskajiem apstākļiem, ar tautas kultūras dzīves attīstību, mīklu žanrs attīstās, pārveidojas: šai attīstības gaitā veidojas, atmirst vai rodas no jauna dažādi mīklu žanra paveidi, mainās arī mīklu saturs, forma un nozīme.
Mīklas ir īpatnējs folkloras žanrs. Mīkla ir savdabīgs asprātīgs jautājums vai uzdevums; lielāko tiesu tas ievērts metaforā vai alegorijā. Šis jautājums vai uzdevums var arī nebūt izteikts un uzdots tieši jautājuma formā, bet pēc būtības mīkla sevī ietver jautājumu vai uzdevumu. Ikkatrai mīklai ir arī atbilde, atrisinājums, kas mīklas uzdevējam ir zināms, jau mīklu uzdodot, bet kas jāatrod mīklas minētajam.

Mīklai ir divas daļas:
1.Mīklas pamats jeb mīklas formulējums , kas sevī ietver jautājumu vai uzdevumu
2.Mīklas atminējums-jautājama atbilde vai uzdevuma atrisinājums

Mīklām uzsverams to sabiedriskais raksturs : mīklu minēšanai nepieciešami vismaz divi dalībnieki- mīklu uzdevējs un minētājs, bet lielāko tiesu mīklas ir uzdodamas, minamas vai mijamas ar plašāka kolektīva locekļiem- mīklu minētajiem. …