Galvenie citāti no Garlība Merķeļa darba "Latvieši"

Ievads (15.-21.lpp)
„Laikmetā, kad pat lepnais anglis pūlas, lai piešķirtu brīvību un pilsoņu tiesības saviem vergiem nēģeriem, Eiropā ir veselas tautas, kas, atzītas par nespējīgām baudīt personīgu brīvību un attīstīties, lokās zem visnežēlīgākā despotisma pātagas, žvadzina savas vergu važas ap brīvo senču kapiem, apstrādā savus laukus tām mūžīgi svešas ļaužu šķiras labā un padara to bagātu, pašas vai mirstot badā.”1
„Pēc lielkungu domām, viss latviešu stāvoklis, muižnieku neierobežotā vara pār viņiem un tās parastā izlietošana pieder pie iespējami labākas kārtības; jo viņi paši jūtas labi. Viņi uzskata par pierādītu, ka ar katru pārmaiņu zaudētu latvietis pats un ka dzimtbūšana un barga apspiešana tā labklājībai ir nepieciešamas.”2
„Kaut cik palīdzēt celt gaismā muižniecības pārkāpumus ir šā raksta nolūks. Vēsturiskus dokumentus vārda īstajā nozīmē tajā nemeklējiet. Dokumentiem, ko es varētu izlietot, būtu jāpierāda, ka latvietis ir vergs vai arī, ka viņam ir cilvēka tiesības būt brīvam. Pirmais nav jāpierāda,- un kas gan būs tik aprobežots prātā vai sirdī, ka varētu šaubīties par pēdējo? Mans vienīgais nolūks ir - bezpartejiski attēlot latviešu stāvokli.”3
„Es skaidri sajūtu, cik liels upuris šķiet esam atteikšanās no tā saucamajām dzimtajām tiesībām; bet tikpat skaidri es arī sajūtu, kā tas nospiež, kā tas nāvē dvēseli, ka senču lauki jāapstrādā gandrīz vienīgi ienīstu svešinieku labā, pašam ciešot trūkumu, ka laime vai, pareizāk, nelaimes pakāpe atkarīga no muižnieku patvaļas, kas bieži mēdz būt ļauna un savtīga, ka viņu dēļ latvietis pat netiek pielaists pie cienījamākiem amatiem.”4…