Esi tāds kā brīnums citiem - kur ir ēna, tur tevis nav

Latviešu tautasdziesmas jeb dainas nav gluži tā literatūra, kuru es būtu daudz lasījusi. Es saprotu, ka dainas ir liela latviešu tautas garīgā bagātība, ko esam saņēmuši mantojumā no mūsu senčiem. Neviena Eiropas valsts nevar mēroties tajā tautasdziesmu bagātībā kāda ir Latvijai. Diemžēl, jāsaka, ka tautasdziesmas ir zaudējušas savu nozīmīgo vietu mūsu ikdienā. Tautasdziesmas senie latvieši izmantoja visur: gan darbos, gan priekos un bēdās, gan pamācot bērnus, gan runājot par ikdienišķām lietām, utt. Principā var droši teikt, ka tautasdziesma tajā laikā bija neatņemama valodas sastāvdaļa. Tas bija gan izteiksmes veids, gan palīgs laika kavēšanā.

“Lieli ļaudis, gudri ļaudis
Tie vis daudz nerunā,
Tie izloka valodiņu
Kā no rieksta kodoliņu.”

Dažādi folkloras pasākumi ir retās reizes, kad mēs atceramies mūsu tautas bagātības un ceļam no aizmirstības tautasdziesmas.
Lai veiktu šo uzdevumu, es izlasīju daudz un dažādas tautasdziesmas. Latviešu tautasdziesmas skar pilnīgi visas iedomājamās tēmas; sadzīvē veicamos darbus, tādus jēdzienus kā labais - ļaunais, tikums - netikums, laime, prieks, sāpes, mūžs, dzīve, daba, utt.…