Meža lūgums ugunsgrēkā

Ledus sācis kust...Ziema beigusies...Saule lēnām izkausē sniegu, kas vēl ir pavisam nedaudz uz koku zariem un zemes. Visi koki priecājas, ka beidzot nemīlīgā ziema ir beigusies. Tie ir labsajūtā, ka pirmā pavasara saulīte tiem silda sānus. Par to jau visvairāk prieks jaunajiem kokiem, bet man, vecajai priedei, no tā ne silts, ne auksts. Es esmu jau nolīgusi uz vienu sānu, ilgi jau es vairs nedzīvošu, esmu piedzīvojusi jau daudz bargu ziemu un pieradusi pie pilnīgi visa. Dzirdu, apkārt man ķiķina visi koki, kas vēl var baudīt jaunību.…