Ļeva Tolstoja romāna "Anna Kareņina" un 2012.gada ekranizācijas salīdzinājums

Filmas veidotāji ir izveidojuši tikai tādu virspusēju pārskatu Ļeva Tolstoja romānam. Neskatoties uz to filma šķiet diezan baudāma. Tā ir ar sava veida noskaņu (mūzikla iezīmes), kas ik pa laikam ir kā uzplaikstījumi, kas filmai piedod pavisam citu emocionalitāti. Filmā ir pielietoti dažādi veikli paņēmieni, kā mainās epizodes. Piemēram- priekškars paveras un Levins ir pie ezera. Bez šī momenta bija saskatāmas arī citas, šāda veida epizodes. Grāmatā šādas nianses ir gandrīz neiespējami uzburt. Bet, protams, grāmata sniedz daudz plašāku izklāstu par imperiālo Krievijas impēriju un tā laika kultūru. Lasot grāmatu mums ir iespējams iztēloties visas šīs nianses (kā jau lasot visas grāmatas), bet filma mums sniedz vizuālu baudījumu ar krāšņiem tērpiem, grandiozajām ballēm un vēsturisko gaisotni. Protams nevaru nepieminēt arī krāšņo mūziku, kas ļoti labi iet kopā ar visu stāstu. Mūzika filmai piešķir ļoti māksliniecisku un nacionālu noskaņu. Filmai vijās cauri krievu mūzikas harmonijas. Mūzikas autore filmai ir Taništa Čaterjē.

Secinājumi
Ļeva Tolstoja romāns ir liels baudījums jūtu pasaulei, kas caur diezgan sarežģītu dzīves stāstu liek padomāt par cilvēciskajām vērtībām un cilvēka garīgo pasauli. Salīdzinot grāmatu ar romāna ekranizāciju, varu secināt to, ka tik apjomīgam literāram darbam kāds ir šis, ir grūti radīt ekranizāciju, kas vairāk, vai mazāk atspoguļotu visu grāmatā paustās informācijas daudzuma. Tomēr neskatoties uz to, ka filmā nav tik daudz informācijas, tas, manuprāt, ir baudāms mākslas darbs, kuru cilvēki nespējs novērtēt.
…