PSRS dzīvojoša skolēna dienasgrāmata

Ma­na die­na ie­sā­kās ag­ri, jo man va­ja­dzē­ja iet uz sko­lu. Man pa­ras­ti stun­das sā­kās plkst. 900 , bet ir Arī agrās stundas, kuras sākās plkst. 800 . Tas man ne­pa­tīk, jo es es­mu lie­la mie­ga mi­ce. Es­mu ta­ču ‘’Ļeņina mazbērns’’ – ok­tob­rēns! Man ir jā­pil­da sa­vi pie­nā­ku­mi die­na vai nakts.
va­kar­die­nā es no­spod­ri­nā­ju sa­vu skais­to no­zī­mī­ti, jo tā man bi­ja no­bru­žā­ju­sies. Es to no­spod­ri­nā­ju, un lep­ni pie­sprau­du to krei­sa­jā pus­ē un tā­dā vei­dā aiz­gā­ju uz sa­vu sko­lu. Pro­tams, ap­ģēr­bies, jo lau­kā vēl va­rē­ja just zie­mas auk­sto dva­šu.
Sko­lā es ēdu sa­vas bro­kas­tis: ie­vā­rī­ju­ma bul­ci­ņa ar uz­vā­rī­tu pie­nu. Šo­dien man ti­ka ze­me­ņu ie­vā­rī­ju­ma bul­ci­ņa. Tā man garš­o vis­la­bāk. Man ne­pa­tīk ti­kai tas, ka pa­ras­ti pie­nam ir tā dī­vai­nā ‘’plēve’’. Tas parasti man diezgan kaitina.
Ma­na mā­sa ir pi­onie­ris. Vi­ņa va­da gru­pu, kuru sauc par „Zvaigznīti”, kur es­mu es. Ma­nā kla­sē ir piec­as gru­pas. Kat­rā gru­pā ir piec­i bēr­ni. Kat­ru gru­pu va­da viens pi­onie­ris. Viņš mums stās­ta un mā­ca par PSRS. Es jau mācos krievu valodu. Es eju otrajā klasē un man krievu valodu māca otro gadu. Man ir četrinieki krievu valodā, kas ir diezgan labas atzīmes. Citas mācībās man arī iet labi. Man ļoti patīk zīmēšana, jo tajā es varu izpaust savas domas zīmējumā, tikai noteiktajā tēmā.
Pēc sko­las es gā­ju mā­jās, lai es va­rē­tu iz­pil­dīt sa­vus rīt­die­nas mā­jas dar­bus. Man to nav tik daudz kā ma­nai mā­sai. Man tas patīk.…