Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:533439
 
Author:
Evaluation:
Published: 25.11.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 25 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  “Vārdi par grāmatām”    9
1.1.  Krišjāņa Valdemāra idejas un ierosinājumi    9
1.2.  Aleksandra Johana Stendera idejas un ieteikumi    13
1.3.  Kopsavilkums    17
2.  Krišjāņa Valdemāra “300 stāstos” iekļauto dzejoļu, stāstu, mīklu un uzdevumu analīze un avoti    80
2.2.  Stāstu analīze    21
2.3.  Mīklu un rēķinumu analīze    28
2.4.  Kopsavilkums    30
3.  Tēzes    32
4.  Izmantotā literatūra    33
5.  Atsauces un paskaidrojumi    35
Extract

Trīsdesmito gadu vidū, kad jau Kurzemē un Vidzemē bija atcelta dzimtbūšana, aktīvi sāka veidoties latviešu inteliģence. Tas bija sociālais slānis, kurš ļoti lielu nozīmi piešķīra mācībām semināros, ģimnāzijām un universitātēm. Šai aktīvajai inteliģencei ir pavisam īpaša loma lasīšanas vēsturē, jo, tā kā tai vairāk bija pieejama citu tautu literatūra un daudz plašāks izlasāmās literatūras klāsts, tad iegūto informāciju savā literārajā un publiskajā darbībā viņi varēja sniegt tālāk, iepazīstinot ar to plašāku sabiedrību. Tieši sabiedrību, nevis kādu šauru lasītāju grupu vai loku kā to darīja hernhūtieši1 (skat. saīsinājumu paskaidrojumu darba beigās), kas 18. gadsimta vidū ar roku rakstīja nepieciešamo ceremoniju tekstus Vidzemes brāļu draudžu vajadzībām.
Piemēram, 20. gados savus darbus sāka publicēt literāts un pedagogs Andrejs Bergmanis (1810.-1869.), Biržu ērģelnieks un skolotājs Ansis Līventāls (1803.- 1878.); arī Vidzemes skolotāju semināra vadītājs Jānis Cimze. Šo semināru apmeklēja un vēlāk tautā kā literāti pazīstami kļuva dzejnieks Jānis Ruģēns (1817.-1876.), literatūrkritiķis, publicists un sabiedrisks darbinieks Juris Caunītis (1826.-1861.), rakstnieks Juris Neikens (1826.-1868.), skolotājs Ernests Dinsbergs (1816.-1902.), dzejnieks Frīdrihs Mālbergs (1824.-1907.) un citi. Literātu lasīšanas mērķis bija apgaismība un universālu zināšanu ieguve. Latviešu inteliģenti lasīja reliģisko literatūru- katehismus, dziesmu grāmatas, Bībeli. Tomēr, ne visi aprobežojās ar to vien. Daudzi sekoja visai latviešu grāmatniecībai, plaši inteliģence iepazinās ar vācu grāmatniecību un presi, kas pavēra plašu skatu uz pasaules kultūras strāvojumiem, zinātniskās un mākslinieciskās domas sasniegumiem. Latviešu laikrakstos un grāmatās tika publicēts milzumdaudz dažādu anekdotisku, sadzīvisku kodolīgu nostāstu. Šī sabiedrības daļa interesējās par vācu zinātnisko literatūru, par apcerējumiem par Latvijas teritoriju, par vēsturi un par pašiem latviešiem. Literatūra zinātnēs par latviešiem noliedza, ka latviešu tautai var rasties nacionālā pašapziņa, bet inteliģenti to smēlās tieši šajos rakstos. Vienlaicīgi dažādiem darbiniekiem literatūra, zinātne, filozofija, kā arī reliģija pavēra skatu uz humānu, cildenu un nozīmīgu cilvēka ideālu.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register