Mīlestības lāsts Jāņa Jaunsudrabiņa romānā "Aija"

Kas tad patiesībā tā mīlestība ir? Uz šo jautājumu mēģina atbildēt daudzi, bet, cik ir šo atbilžu meklētāju, tik ir arī atbilžu. „Ik mīlestība ir kā jauna, nule ieraudzīta upe. Viņas gultne ir viņas pašas noslēpums... Un nevar nevienam pasacīt: dari tā, jo es arī darītu tā. Tieši mīlestībā nevar un nedrīkst to pasacīt. Lielās līnijās ir vienas kopības alkas, dzīvības dziņa. Bet katrai personībai ir savi – viņas pašas likumi.” (S.Viese)
Mīlestība ne vienmēr ir laimīga kā to gribētos, jo daudzreiz cilvēki neiepazīst viens otru pilnīgi, rodas domstarpības. Tā ir arī romānā „Aija”, jo šī mīlestība starp Jāni un Aiju ir vienpusīga. Aijas mīnuss ir tas, ka viņa rūpējas tikai par sevi, par savu skaistumu.
„Nav nekā skumjāka par to sieviešu likteni, kuras pratušas būt tikai skaistas.” (B.Fontenels)
Jānis, iemīloties Aijā, vēl pats nesaprot, ka ir nolādēts uz visu mūžu. Viņš neprātīgi mīl Aiju, bet ar to ir par maz, lai viņu kopdzīve būtu laimīga. Aija ir noslēpumaina un neatklāj savas dēkas ar citiem vīriešiem.…