Eseja par D.Lokvuda grāmatu "Esmu aborigēns"

Duglasa Lokvuda grāmata “Esmu Aborigēns” ir izdota 1975. gadā Rīgā izdevniecībā “Zinātne”
Grāmata ir veltījums Vaipuldaņjam, Austrālijas aborigēnam no alavu cilts, kura dzīvesstāsts tas ir.
D. Lokvuds: “Vairāk nekā simts stundas viņš nosēdēja kopā ar mani, pacietīgi, visos sīkumos izstāstīdams savu dzīvi un skaidrodams savas tautas paražas un rituālus.
Pēc tam es viņam lasīju priekšā uzrakstīto, un viņš klausījās un aizrādīja , kur vajag labot. Pie manuskripta mēs abi nosēdējām vismaz otras simts stundas.
Ceru, ka viņš nebūs pūlējies veltīgi, ka šis temats man ir bijis pa spēkam.
Mazs morītis, kas skraidelē gar Roperu Ārnemlendas dienvidaustrumu stūri, - tā sākās Vaipuldaņjas mūžs.
Viņš piedzima krūmājā, no papīrkoka mizas sagatavotā guļvietā.
Pats saviem spēkiem viņš lauzis sev ceļu, un tagad viņš ir civilizēts un izglītots vīrs. Bet Vaipuldaņja nav atmetis savu pirmatnējo senču kultūru.
Nesen Austrālijas valdība viņu apbalvoja. Piešķira viņam “brīvības medaļu” – pavalstniecību.
Visā Ziemeļu teritorijā viņu pazīst kā Filipu Robertsu. Sauciet viņu, kā gribiat – par Vaipuldaņju vai par Vadžiri-Vadžiri (otrs vārds, ar kuru viņu pazīst savā ciltī), vai par Filipu Robertsu - ,es viņu vienmēr atcerēšos kā izcilu cilvēku, lielisku stāstītāju un, galvenais, lepnu aborigēnu.”
Grāmata ir sarakstīta 16 nodaļās, kurām nav nosaukumu. Manā tālākajā darbā būs nedaudz no katras nodaļas..…