. . . kāda ļoti skaista, taču nabadzīga meitene vārdā Felicita, taču draugi viņu sauca par FC, jo tā bija vieglāk , kā arī tāpēc, ka viņa bija ļoti pastāvīga, vienmēr smaidīga un laipna. Viņa ir nemainīgs cilvēks, lai gan viņai bija grūti un sāpīgi, viņa tomēr smaidīja un priecājās par dzīvi.
Viņa ģimenē bija vienīgais bērns, viņa katru dienu devās uz mežu lasīt ogas un sēnes, lai pēc tam tās varētu pārdod. Viņai bija ļoti slimi vecāki, kurus uzturēt un apgādāt nācās FC. Arī visus pārējos izdevumus – maksu par zemi un ēkām, apdrošināšanas maksājumus, ēku uzturēšanu un nodokļus nācās segt FC. Vecāki viņai tikai palīdzēja ar savām mazajām pensijām, pārējo naudu sapelnīt viņai nācās pašas spēkiem.
Tā nu viņa cītīgi strādāja, lai varētu uzturēt gan sevi, gan savus vecākus. Pagāja vairāki gadi, FC izauga un nomira viņas māte. FC bija ļoti grūti pārdzīvot šo likteņa pavērsienu un savas bēdas viņa mēģināja aizstāt ar darbu – pa dienu viņa gāja uz mežu, bet vakarā uz pilsētu, strādāt par pārdevēju. Dažus mēnešus pēc mātes nāves meiteni pārsteidza vēl viens nepatīkams un sāpīgs pavērsiens – nomira meitenes tēvs. Tagad FC bija palikusi pavisam viena, viņa nezināja, ko lai tagad dara. Vairākas dienas FC pavadīja mājās, viņa negāja ne uz mežu, ne arī uz darbu veikalā, taču tad viņa saprata, ka šādi viņa savus vecākus dzīvē neatgriezīs, pēkšņi viņa atcerējās kādu savu sapni – nopelnīt daudz naudas, kļūt par bagātu un ievērojamu sievieti un šo sapni viņa sev izvirzīja kā mērķi, kas jāpiepilda, lai viņas vecāki debesīs varētu lepoties ar savu meitiņu.…
