Viljams Šekspīrs "Sapnis vasaras naktī"

Arī Oberons, ieguvis to, ko vēlējās, Titānijai burvestību liek noņemt un viņi salabst.
Es patiešām ar patiku lasīju šo lugu. Mani aizrāva Šekspīra māksla sapludināt reālo pasauli ar nereālo, mistisko. Šis savādais notikums naktī mežā ar laumiņām un meža valdniekiem , kas it kā pēc labākās gribas, pieļaujot kļūdas un tomer tās izlabojot, gūst labumu gan sev, gan sakārto mirstīgo cilvēku attiecības, patiešām šķiet kā sapnis. Man arī ļoti patika veids, kā Šekspīrs sapludināja un pakārtoja notikumus citu citam- konflikts starp Oberonu un Titāniju galu galā sakārtoja jauniešu attiecības; un aktieru trupa, kas likumsakarīgi tajā pašā laikā bija tajā pašā mežā, netieši palīdzēja salabt arī Oberonam un Titānijai.
Manuprāt, ļoti meistarīgs un atbilstošs ir lugas nosaukums Sapnis vasaras naktī- sapnis kā kaut kas gaistošs un netverams, bet tomer piedzīvots; vasara- laiks, kad daba ir pilnbriedā, gaiss smaržo un ikkatra radībiņa atdzīvojas; nakts- silta un tumša, noslēpumaina, nedaudz biedējoša, bet tajā pat laikā aicinoša. Šīs gan ir manas personīgās asociācijas, bet tieši tās man ļāva patiešām iejusties šajā notikumā un noticet brīnumiem un noslēpumiem, kurus sevī glabā mežs, un priecāties par patiesi laimīgām beigām, kur katra cilvēka mīlestība atrod savu ceļu un realizāciju.
…