Andreja Upīša noveles "Kailā dzīvība" citātu skaidrojumi

Tēla portrets
„Mežīgi izspūrušiem melniem matiem un sapinkotu bārdu, tā drīzāk izskatījās kā kāda meža kustoņa, ne cilvēka galva. Tikai tumšās acis likās siltas.”
Cilvēks, kurš par spīti visam vēl ir gatavs cīnīties.
„Rokām un kājām tikai sakritušu ādu pārvilkti kauli, vaigi dziļi iedobti.. Tikai drudžaini spīdīgās acis melnajos dobuļos liecināja, ka dzīvība tomēr vēl turas šajā sažuvušajā ģindenī.”
Cietuma sistēmas un iekšēju pārdzīvojumu sagrauzts tēls.
Vides raksturojums
„Ārā kastaņi ziedos, jūra dvesmoja zilgani..”
Vēl pavasaris.…