Es Ventspilī

Gribētos kaut uz vienu mirkli pārvērsties|aizstājos| par mākoni un izšķīst debesīs||aukslējas|, |uzceļos|būt augstāk par visu. Augstāk par ikdienas problēmām. Gribētos kļūt p|aizstāar brīnumdari, nopirkt no cilvēkiem nedaudz|drusku| brīva laika |cun uzdāvināt Ventspils iedzīvotājiem |smaidus, lai cilvēki pasmaidītu taj pilsētai|satelītvalsts|, kurai |tas|viņi veltīja savu |dzīvi, lai visi saprastu, kāpēc es esmu tik laimīga, dzīvojot mazajā pilsētā Baltijas jūras krastā.
Es esmu dzimusi Latvijas pilsētā, kuru agrāk sauca par Vindavu, bet tagad tai ir lepns nosaukums – Ventspils, pilsētā, kuras nosaukumu nevar pareizi pateikt tūristi, pilsētā, kur kaijas dziedāja man dzimtā valodā. Šeit es spēru pirmos soļus un pateicu pirmo vārdu, šeit bija mana bezrūpīgā bērnības dziesma un pirmās skolas zvana skaņas, šeit bija mana pirmā mīlestība, pirmais prieks un pirmās asaras, šeit arī radās mani nākotnes sapņi un cerība. …