H.Ibsena luga "Pērs Gints"

Šajā darbā spilgti atklājas vairākas romantisma iezīmes:
1) subjektīvs skatījums uz dzīvi (lielākā daļa darba ir rakstīta no Pēra Ginta skatupunkta uz pārējiem notikumiem),
2) konfrontācija ar dzīves īstenību (Pēra Ginta rakstura neatkārtojamais egoistisms un nešpetnās iezīmes kontrastē ar citu tēlu raksturiem un darbību),
3) dabas tēlainība (Norvēģijas kalnu attēlojumi),
4) personības lomas paaugstināšana (Pērs Gints ar savu darbību neapstrīdami izceļas uz pārējo personāžu fona).
Līdz ar to darba problēma ir: indivīda personības un sabiedrības konfliktstēma - cilvēka liktenis/būtība/personības stiprums. Viņa māte teica, ka Pēram vajadzēja mirdzēt kā spožai pogai pie pasaules vestes, bet viņa dzīves ceļš izrādījās savādāks. Tieši tāpēc Pogu lējējs vēlējās viņu ņemt sev līdzi - Pērs nebija bijis "pats" jeb nebija bijis tas, kādam viņam bija paredzēts būt...viņš novirzījās no sava likteņa uzdevuma.

Lugas kompozīcija:
Ekspozīcija. Notikumi Pēra dzimtajā ciemā, viņa stāstītie fantastiskie piedzīvojumu stāsti, konflikts ar māti.
Sarežģījums. Sabiedrības ironija Ingrīdas kāzās (par Pēru), līgavas nozagšana.
…